Laika ziņas
Šodien
Migla

Skolas reorganizē arī Aizkraukles novadā

Novadā ir sešas vidusskolas, divās no tām vairs neatvērs desmitās klases un drīz tās pārtaps par pamatskolām.

Aizkraukles novads pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas (ATR) tika izveidots, apvienojoties sešām pašvaldībām – Aizkraukles, Kokneses, Jaunjelgavas, Pļaviņu, Neretas un Skrīveru. Katra no tām ienāca jaunajā novadā ar savu vairāk vai mazāk sakārtotu izglītības iestāžu tīklu, un katrā bija viena vidusskola ar nelielu 10.–12. klašu skolēnu skaitu (pat Aizkraukles novada vidusskolā tas, pēc IZM izstrādātajiem kritērijiem, nav pietiekams), tāpēc to reorganizācija ir pašvaldības aktualitāšu sarakstā. Statusa maiņa, visticamāk, skars Jaunjelgavas un Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolu, taču uz jautājuma zīmes ir arī Pļaviņu vidusskolas liktenis.

Dodas lielo centru virzienā

Jaunapvienotajos novados kopš 2009. gada ATR kopumā bija likvidētas vai reorganizētas septiņas skolas, un patlaban Aizkraukles novadā ir 12 vispārizglītojošo skolu – sešas vidusskolas, četras pamatskolas un divas sākumskolas –, kā arī viena speciālā skola un 13 pirmsskolas iestādes. Statistika rāda, ka vidusskolās 1.–9. klašu posmā skolēnu netrūkst: visvairāk to ir Aizkraukles vidusskolā (809), vismazāk – Neretas (154) un Jaunjelgavas (178), pārējās skaits pārsniedz 400. Savukārt pamatskolās tikai Bebru pamatskolā to ir ap 100, Daudzeses – 88, Mazzalves – 86 un Seces – 72. Abās sākumskolās – Aizkraukles pagasta un Pērses – ir attiecīgi 53 un 18 skolēnu. Par Pērses pamatskolu lēmums jau pieņemts – tā šogad pastāv pēdējo gadu, skaidro Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Kļaviņa. Diemžēl skolēnu skaits sešās klasēs nokrities līdz 18, viņi visi mācās apvienotajās klasēs, tāpēc pašvaldība neredz iespēju to turpināt uzturēt. Pirmsskolas grupu, kurā ir 14 bērnu, paredzēts saglabāt.

Pārējā izglītības iestāžu kartē lielas izmaiņas nav paredzētas. Tiesa, par vidusskolu reorganizāciju jālemj jau tagad. "Apvienojoties sešiem salīdzinoši maziem novadiem, tajā katrā bija viena vidusskola. Katra vietējā kopiena uzskata, ka tās visas jāsaglabā pašreizējā statusā. Taču skaitliskie rādītāji liecina par pretējo – vietējo vidusskolu pievilcība jauniešu acīs zūd. Beidzot devīto klasi, vairākums izvēlas doties Rīgas vai citu lielāku centru virzienā, daļa dod priekšroku profesionālajai izglītībai (Aizkrauklē ir arī profesionālā vidusskola), rezultātā ik gadu vidusskolas posmā skolēnu skaits sarūk par aptuveni 30. Šobrīd 10.–12. klasēs mums ir ap 300 skolēnu, bet vidusskolas ir sešas," situāciju ieskicē S. Kļaviņa.

Ar katru gadu mazāk

Pēc IZM noteiktās urbanizācijas pakāpes (DEGURBA), lauku teritorijās jābūt vismaz 60 vidusskolēniem, bet administratīvajos centros, piemēram, Aizkrauklē, – 120. Lai izpildītu šos noteikumus, novadā kopumā vajadzētu vismaz 420 vidusskolēnu. Tendences rāda, ka arī nākamgad nevar cerēt uz labākiem rādītājiem, tie, visticamāk, saruks. Patlaban vismazāk 10.–12. klašu posmā ir Jaunjelgavas vidusskolā (24), un tur 10. klase šogad 1. septembrī netiks atvērta, un pēc diviem gadiem tā pārtaps par pamatskolu. Arī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā situācija ir līdzīga – tur šajā posmā mācās 23 skolēni. Jāņem gan vērā, ka Nereta atrodas ļoti tālu no pārējām vidusskolām, tuvākā ir 50 kilometru attālumā, taču arī tur 10. klasi šogad neatvērs, un līdz ar to arī tā savu līdzšinējo statusu pēc diviem gadiem zaudēs. Diskusijas vēl notiek par Pļaviņu vidusskolu, kur arī vidusskolēnu skaita līkne slīd uz leju. Patlaban šajā posmā mācās 40 skolēnu, bet 1. septembrī viņu skaits varētu būt tikai 34, kas ir krietni par maz. Deputātu vairākums neatbalstīja Pļaviņu vidusskolas reorganizāciju, tāpēc plānots vispirms tikties ar IZM, un, iespējams, mēneša beigās šis jautājums vēlreiz tiks iekļauts domes sēdē, norāda Aizkraukles novada domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs Arvis Upīts. Vietējā kopiena nebija sagatavota tam, ka tā varētu notikt, jo iepriekš šis DEGURBA rādītājs ārpus administratīvajiem centriem bija 40 skolēnu 10.– 12. klasēs. Taču nav ļaunuma bez labuma – šai izglītības iestādei, ja to pārveidotu par pamatskolu, ir iespēja tikt pie ES fondu finansējuma (virs 1,8 miljoniem eiro) infrastruktūras un mācību vides pilnveidošanai, proti, tādu summu var saņemt lielākā novada pamatskola.

Pat Aizkrauklē trūkst

Stabils vidusskolēnu skaits ir tikai divās vidējās vispārizglītojošās izglītības iestādēs – Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā (tur nākamajā mācību gadā tiek prognozēti 72 skolēni) un Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā (60). Bažas rada tendence, ka ik gadu kāds 10. vai 11. klases skolēns tiek atskaitīts. Ja tā notiek, kvantitatīvie rādītāji šajā posmā var paslīdēt zem noteiktās robežas.

Attiecībā uz Aizkraukles novada vidusskolu – domes priekšsēdētājs Leons Līdums uzsver, ka Aizkraukli savulaik mākslīgi izveidoja samērā blīvi apdzīvotu pilsētu tuvumā. Skaidrs, ka arī tur bija savas skolas – savulaik pat divas vispārējās izglītības iestādes (viena no tām – krievu). Pēc apvienošanas (pieliekot klāt arī sākumskolu) tika izveidota viena. Ja par pamatskolas posmu galva nav jālauza, tad par vidusskolas gan. Ja sākotnēji šķita, ka gan jau ar 90 pietiks, tad tagad DEGURBA Aizkrauklei nosaka, ka tiem jā būt vismaz 120 skolēniem. Līdz ar to pašvaldībai un skolas vadībai jādomā, kā to pārejas periodā, pirms stājas spēkā jaunās prasības, panākt, pretējā gadījumā IZM mērķdotācija nepienāksies. Skaidrs, ka no Jaunjelgavas un Neretas klāt pienāks tikai daži skolēni, tāpēc jāmeklē, kā padarīt novada vidusskolu pievilcīgāku pašu devīto klašu beidzējiem.

Nejūtas uzklausīti

Pērses sākumskola, kas tolaik bija Kokneses novadā, pirmās pārmaiņas piedzīvoja 2015. gadā, kad tā zaudēja savu statusu, jo tobrīd deviņās klasēs mācījās 35 skolēni. Ja vēl 2017. gadā to bija 34, tad turpmākos gadus šis skaitlis saruka, līdz šajā gadā sasniedza 18. Pērn notikušajā skolas akreditācijā tika vērsta uzmanība uz virkni trūkumu, bet pašvaldība akcentē lielās uzturēšanas izmaksas: viens audzēknis mēnesī prasa no tās maciņa 324 eiro (gadā tie ir 3888 eiro), bet par komunālajiem pakalpojumiem, bibliotēkas krājumu papildināšanu un tehnisko darbinieku algām kopumā tiek tērēti 124 427 eiro.

Savukārt Pērses sākumskolas direktora pienākumu izpildītāja Madara Jankalāne, kura šajā amatā ir vien pāris mēnešu, jo iepriekšējā direktore iesniedza atlūgumu, uzskata, ka skolai ir sava vieta novada izglītības iestāžu kartē. Te kopā ar dārziņa grupu ir 35 bērni, kas ir gana liels skaits lauku skolai. Štatā ir seši pedagogi, viens no tiem – pirmsskolas, kas te paliek strādāt. Pārējie lielākoties ir pensijas vai pirmspensijas vecumā. Viņa pati pēc izglītības ir sākumskolas skolotāja, taču apsver pilnībā mainīt darbības virzienu.

Tas, ka skolēnu skaits krītas, zināmā mērā pamatojams ar to, ka katru gadu tiek runāts par skolas slēgšanu, un tas vecākos rada nedrošību - sak, ko es gaidīšu, labāk vedu uz citu skolu, teic M. Jankalāne. Jā, ir apvienotās klases, un visi priekšmeti tiek mācīti kopā, bet tas nav mīnuss, jo lielākajiem ir iespēja atkārtot, bet mazākajiem – paņemt ko vairāk no vecākajiem. Te ir arī labs interešu izglītības piedāvājums: ansamblis, tautas dejas, kokapstrāde, mākslas pulciņš.

M. Jankalāne pārmet pašvaldībai, ka tā neieklausās ne skolas kolektīvā, ne vietējā kopienā. Atsaucības nav bijis arī uz kolektīvo iesniegumu par vietvaras lēmuma atcelšanu. Tā, piemēram, tepat blakus Ogres novadā darbojas Taurupes pamatskolas Meņģeles filiāle ar vēl mazāku skolēnu skaitu nekā Pērses, jo tur pašvaldības uzstādījums ir šāds – kamēr pagasta ļaudīm vajadzēs skolu, tā tur būs. Kāpēc gan šī skola nevar būt struktūrvienība kādai citai skolai? Diemžēl šādam modelim atbalsta nav. Ja tomēr durvis tiks slēgtas, tad bērniem tuvākā ir Bebru pamatskola, bet daļa vecāku lūkojas Pļaviņu vidusskolas virzienā. Kokneses vidusskolas pluss ir dienesta viesnīca, kas gan diez vai der sākumskolas bērniem.

Laba materiālā bāze

Jaunjelgavas vidusskolu izveidoja 1946. gadā, līdz pat 1999. gadam tajā bija gan krievu, gan latviešu klases. Ja 90. gados bija pa divām lielām paralēlklasēm latviešu plūsmā, arī vidusskolā, tad pēc tam palika tikai pa vienai klasei. Arī skolēnu skaits tajās bija gan lielāks, gan mazāks. Pēdējos gados tas svārstījies robežās līdz 20, ir bijis pat tā, ka klasē ir tikai četras skolnieces. Šobrīd te mācās 180 bērnu, vidusskolas posmā – 24, ar statistiku iepazīstina skolas direktore Lauma Mīlīga. Par reorganizāciju sākts runāt jau pirms diviem gadiem, taču izdevās nokomplektēt 10. klases, tāpēc tā tika atlikta. Tiesa, ar jaunajiem noteikumiem, kas prasa, lai klasē būtu 20 skolēnu, tas nav iespējams. "Skaidrs bija, ka Jaunjelgavu, kas no Aizkraukles ir vien 15 kilometru attālumā, optimizācijas šķēres skars pirmo," teic L. Mīlīga. Tā kā Izglītības pārvaldes devīto klašu aptaujā no desmit skolēniem deviņi nevarēja pateikt, kādi ir viņu nākotnes plāni, un tikai viens apliecināja, ka vēlētos mācīties šeit, tika secināts, ka intereses te mācīties 10. klasē nav. Taču tas nenozīmē, ka vēl citi nebūtu pievienojušies. Runājot ar viņiem, izrādījās, ka vēl četri grib palikt šajā skolā. Ir vēl citi, kas pauduši vēlmi te nākt. Diemžēl viss apstājas pie finansiālā izdevīguma, nevis cilvēkiem, spriež direktore, piebilstot, ka skolas vadībai nevar pārmest, ka tā nav domājusi, kā piesaistīt skolēnus, – jau no 2000. gada skolā var apgūt Valsts aizsardzības mācību (tika rīkota arī ierindas skate), piedalīties Jaunsardzes kustībā, ir plašs interešu izglītības piedāvājums.

Jaunjelgavas novada pašvaldība skolā ieguldīja lielus līdzekļus, lai te būtu laba materiālā bāze. Lai izmantotu telpas arī vasarā, šeit ik gadu nometnes tiek rīkotas sportistiem – te ir gan lielisks stadions, gan arī dienesta viesnīca ar 60 vietām. Šobrīd tajā mīt četri skolēni, pārējo daļu aizņem ukraiņu ģimenes.

Re!Forma ir rakstu sērija, kurā analizējam kārtējo izglītības sistēmas reformu, kas var skart ap 10% izglītības iestāžu, – ar ko šī reforma atšķirsies no iepriekšējām

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Re!Forma rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas