Amerikas latvieši Georgs un Dace Bagātie dimanta kāzu priekšvakarā beidzot piepildījuši sapni par vasaru dzimtas īpašumā Liezērē. Tur apņēmīgais pāris vada savas dienas no Anglijas vestā vagoniņā un bauda Latvijas lauku plašumus.Liezēres līkločos ieslēpto Āriņu zemi nezinātājam atrast būšot pagrūti, tādēļ saimnieks solās kādu gabaliņu pabraukt pretī.
Pavasarī Vītolu ģimene ar četriem bērniem no Īrijas atgriezās Latvijā. Toreiz Dienai ģimenes mamma Kristīne stāstīja, ka lielākās bažas ir par bērnu gaitām Latvijas skolās. Tomēr situācija atrisinājās pozitīvi - skolotāji bija pretimnākoši un darīja visu iespējamo, lai bērni labi justos. Diena pārliecinājās, ka arī mācību gads beidzies Kristīnes bērniem veiksmīgi un vasarā saņemts papildu atbalsts no skolotājiem, mācot tos priekšmetus, kuri Īrijā nav apgūti.
Šonedēļ - no 2. līdz 4. aprīlim Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Andris Teikmanis darba braucienā apmeklēja Gērnsiju, portālu Diena.lv informēja Latvijas vēstniecība Londonā.
Statistika liecina, ka šogad Latvijā atgriezušies 10 tūkstoši uz ārzemēm aizbraukušo. Reemigrācijas plāna autori visai atturīgi vērtē, vai tas ir valsts nopelns, vai kopējā ekonomiskās situācijas uzlabošanās, pirmdienas vakarā vēsta TV3 ziņas.Pārsvarā Latvijā atgriežoties pārtikuši cilvēki, kas ārzemēs nopelnījuši pietiekami daudz naudas, lai dzimtenē justos stabili, secina reemigrācijas plāna autori.
Teju pēc 20 gadu pārtraukuma trimdas latviešiem atkal ir iespēja iegūt Latvijas dubultpilsonību, taču pagaidām lielāka interese pēc tēvzemes pases ir mūslaiku "trimdiniekiem" - ārzemēs dzimušajiem bērniem, kuru vecāki Latviju pametuši finansiālo apsvērumu, nevis kara briesmu dēļ. Teju divas trešdaļas no 420 cilvēkiem, kas dubultpilsonībai paguvuši pieteikties pirmajā mēnesī pēc attiecīgo grozījumu stāšanās spēkā, ir pēdējos gados citviet pasaulē dzimušie latviešu bērni.
XXV Vispārējie Dziesmu un XV Deju svētki pulcējuši ne tikai 40 tūkstošus dziedātāju un dejotāju no visas Latvijas, bet arī kuplu skaitu latviešu kopienas pārstāvju no ārvalstīm. Svētkos aktīvi piedalījās 57 ārvalstu kolektīvi, kopā aptuveni 1300 cilvēku, informē Ārlietu ministrija.Svētku dalībnieku vidū bija ārvalstīs dzīvojošie mūsu tautieši – gan dziedātāji, gan dejotāji, folkloristi, instrumentālo ansambļu dalībnieki no Austrālijas, Beļģijas, Brazīlijas, Austrijas, ASV, Dānijas, Gruzijas, Horvātijas, Igaunijas, Itālijas, Īrijas, Japānas, Krievijas, Kanādas, Lielbritānijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Rumānijas, Somijas, Šveices, Vācijas un Zviedrijas.