Visplašāk pārstāvētas bija Apvienotās Karalistes, Ziemeļamerikas un Īrijas latviešu kopienas. Dziesmu un Deju svētku unikālais raksturs vienkopus pulcēja gan trimdas latviešus ārvalstīs un to pēctečus, gan arī tos latviešus, kuri mītnes zemēs dzīvo nesen, sniedzot iespēju kaut uz mirkli būt kopā ar savējiem Latvijā, skaidro Ārlietu ministrija.Svētkos pārstāvēto ārvalstu latviešu kolektīvu vēsture sniedzas no 20.gadsimta otrajā pusē dibinātiem ansambļiem līdz pat pavisam nesen izveidotiem kolektīviem, kuriem šie bija pirmie Dziesmu svētki. AM pauž gandarījumu par diasporas pārstāvju paveikto latviskās identitātes un kultūras mantojuma saglabāšanas jomā. To pierāda arī rekordlielais diasporas pārstāvju ārvalstīs dalībnieku skaits šajos Dziesmu un Deju svētkos.
Dziesmu svētki pulcējuši 1300 dalībniekus no ārvalstīm
XXV Vispārējie Dziesmu un XV Deju svētki pulcējuši ne tikai 40 tūkstošus dziedātāju un dejotāju no visas Latvijas, bet arī kuplu skaitu latviešu kopienas pārstāvju no ārvalstīm. Svētkos aktīvi piedalījās 57 ārvalstu kolektīvi, kopā aptuveni 1300 cilvēku, informē Ārlietu ministrija.Svētku dalībnieku vidū bija ārvalstīs dzīvojošie mūsu tautieši – gan dziedātāji, gan dejotāji, folkloristi, instrumentālo ansambļu dalībnieki no Austrālijas, Beļģijas, Brazīlijas, Austrijas, ASV, Dānijas, Gruzijas, Horvātijas, Igaunijas, Itālijas, Īrijas, Japānas, Krievijas, Kanādas, Lielbritānijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Rumānijas, Somijas, Šveices, Vācijas un Zviedrijas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.