Kristīnes gadījums ir viens no veiksmes stāstiem, tomēr ne vienmēr citu valstu un reemigrējušajiem bērniem skolās Latvijā iet tik gludi - grūtības ir gan ar latviešu valodu, gan skolotāju atbalstu. Tomēr gan pašvaldības, gan valsts ir gatava iesaistīties, lai situāciju uzlabotu. Patlaban jau problēmas ir apzinātas Rīgā. Pašlaik norit pētījums par kopējo situāciju valstī. Secinājumi gan var nebūt iepriecinoši.
Vien 14% Rīgas skolu nav mācījušies un nemācās neviens jauniebraucēju vai reemigrantu bērns. Tas nozīmē, ka Rīgā darbs ar šiem skolēniem nav svešs. Tomēr nupat veiktajā Izglītības attīstības centra (IAC) pētījumā par ārzemju bērnu iekļaušanos Rīgas skolās atklātas vairākas problēmas. IAC direktore Iveta Vērse, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem, norādīja - skolās darbu nereti apgrūtina fakts, ka ģimenes ar bērniem pārceļas atpakaļ uz Latviju gada vidū. Turklāt ne vienmēr ir zināms, cik ilgi ģimene būs Latvijā. Ir gadījumi, kad atkal pēc pāris mēnešiem bērns no skolas tiek izņemts. Savukārt atšķirīgās izglītības sistēmas, bērnu zināšanas un nepieciešamie atbalsta pasākumi ir faktori, kas ietekmē to, cik veiksmīgi bērns skolā iekļausies. Līdz ar to rodas grūtības, ja klasē ir vairāk par trim šādiem skolēniem. Ne vienmēr arī skolā ir izstrādāta sistēma, kā nodrošināt atbalsta pasākumus, piemēram, atbildība tiek uzticēta vienīgi latviešu valodas skolotājam un sociālajam pedagogam, bet iesaistīties vajadzētu arī citu priekšmetu skolotājiem. Ne vienmēr ir arī skaidrs, kā organizēt bērnu zināšanu diagnosticēšanu, lai izlemtu, kurā klasē mācības turpināt.
Iespējams, šie un citi pētījumā atklātie faktori ir iemesls tam, ka vairāk nekā trešdaļa Rīgas skolu šaubās par to, vai vēlas uzņemt no ārzemēm atbraukušos bērnus. Tomēr tikai 1% skaidri norādījis, ka to nevēlas.
Plašāk lasiet Annas Bērziņas rakstā Skolā bērnu var negaidīt otrdienas, 15.jūlija, laikraksta Diena 6.lpp.!
Ideja