Mediķu algas ir neadekvātas darba apjomam un ieguldītajam izglītībā, tā šodien intervijā LTV1 raidījumā Labrīt, Latvija! atzina veselības ministre Ingrīda Circene (V).
Pirms vairāk nekā gada, kad Latvijas sabiedrību šokēja ziņa, ka traģiskajā Jēkabpils spēļu zāles aplaupīšanā vainīgi četri policisti, iekšlietu jomas vadības reakcija bija ļoti asa - tika solītas straujas un apjomīgas reformas, lai šādi gadījumi vairs neatkārtotos.
Valsts amatpersonu vidū lielākās algas pērn saņēmuši bijušās "Parex banka" (tagad "Reverta") valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams un "Citadeles" valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons, lai gan tradicionālie čempioni ir "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss un "Rīgas brīvostas" pārvaldnieks Leonīds Loginovs.
Diena vēlējās noskaidrot, cik bezcerīgā situācijā ir jaunietis,
kuram piemīt visas potenciālā bezdarbnieka «kvalitātes» -
profesijas nav, darba pieredzes tāpat, turklāt strādāšanai studiju
dēļ var nodoties tikai daļēji. Tālab eksperimenta nolūkos pārtapu
par deviņpadsmitgadīgo Elīnu Liepu un izsūtīja savu paplāno CV uz
20 vakancēm apkalpojošajā sfērā.
Zemākās pedagogu likmes varētu palielināt jau no šā gada septembra, bet vidējā termiņā nepieciešams izstrādāt motivācijas programmu, kas būs saistīta ar atalgojumu, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Ropažu mēra vietnieks Ivo Skudiķis (V) iesniedzis atlūgumu pārāk mazās algas dēļ, aģentūra LETA uzzināja Ropažu novada pašvaldībā. Skudiķis šādu lēmumu pieņēmis spēkā esošo normatīvo aktu trūkumu dēļ.
Lai cilvēki atgrieztos Latvijā, ir tikai viena iespēja - palielināt darba algas, lai tās spētu konkurēt ar aizbraukušo atalgojumu svešumā. Nacionālā attīstības plāna vadmotīvs «ekonomikas izrāviens» to varētu nodrošināt, pagājušajā nedēļā Novadu apvienības sapulcē atzina Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis.
Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs pērn atalgojumā par darbu divos amatos saņēmis 165 595 latus, liecina amatpersonas iesniegtā deklarācija par 2011.gadu.
Pērn Igaunijas un Latvijas strādājošo pirktspēja palielinājās, algu pieaugumam pārsniedzot inflāciju. Savukārt Lietuvā strādājošo reālās algas turpināja samazināties jau trešo gadu pēc kārtas, liecina jaunākais SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.
Visticamāk, šogad Latvijas uzņēmumi varētu palielināt algu apjomus par aptuveni 4%, uzskata personāla vadības konsultāciju kompānijas HayGroup atalgojuma informācijas pakalpojumu biznesa vadītāja Latvijā Līga Rode.
Pēc krituma iepriekšējos gados 2011.gads jau iezīmējās ar nodarbināto iedzīvotāju pirktspējas nelielu pieaugumu. Vidējā mēneša neto darba samaksa pērn pieaugusi par vidēji 4.5% (no 316 līdz 330 latiem), nedaudz apsteidzot inflācijas rādītāju, tādējādi reālās alga 2011.gada laikā uzrādījusi minimālu pieaugumu (par 0.1%), pagājušā gada rādītājus rezumē _SEB bankas _sociālekonomikas ekspertsEdmunds Rudzītis.
2011.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 464 lati un, salīdzinot ar 2010.gadu, tā palielinājās par 19 latiem jeb 4,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.