Kā norādīja Circiene, mediķu atalgojuma problēma pastāv vismaz jau 20 gadus. Ne vienmēr atbildes par mediķu atalgojuma palielināšanu esot jāprasa valdībai - piešķirot papildu 10 miljonus veselības nozares budžetam, mediķu algas tomēr netika paceltas, sacīja Circene.
Viņa uzsvēra, ka valsts no veselības aprūpes iestādēm pērk pakalpojumus, bet lēmumus par piešķirtā finansējuma sadalījumu, tajā skaitā, piemēram, par slimnīcu ārstu algu apmēru, pieņem slimnīcu valdes. Palielināt atalgojumu no esošā finansējuma varētu, pārskatot darba organizāciju, uzskata Circene, gan atzīstot, ka kopumā naudas veselības aprūpei ir par maz.
Kā norāda ministre, Veselības ministrijas (VM) izstrādāta koncepcijā ir divi varianti, ka palielināt naudas apjomu nozarei.
Viens paredz iezīmēt nodokļa daļu jeb tā dēvēto veselības nodokli, kas palielinātu finansējumu uzreiz. Savukārt saskaņā ar otru variantu, ja neiezīmē konkrētu maksājumu budžetā, tad, palielinot finansējumu par 0,1% no iekšszemes kopprodukta, 2020.gadā sasniegtu divreiz lielāku veselībai paredzētās naudas apmēru - ja tagad tie ir aptuveni 500 miljoni latu, 2020.gadā būtu miljards latu, norādīja Circene.
Kā ziņots, finanšu ministrs Andris Vilks (V) šomēnes paudis atbalstu VM koncepcijai un tam, ka veselības aprūpei tiktu iezīmēti 5% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.