Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +3 °C
Viegls lietus
Svētdiena, 22. decembris
Saulvedis

Latvijā

Nepietiekami izdiskutēta iecere © DIENA

Par Izglītības ministrijas virzīto augstākās izglītības finansēšanas jauno modeli Andis Sedlenieks sarunājas ar Vidzemes Augstskolas rektora pienākumu izpildītāju, asociēto profesori un vadošo pētnieci Agnesi Dāvidsoni.

Muižniece: turpināsim sarunas ar LIZDA un valdības pārstāvjiem pedagogu darba apstākļu uzlabošanai

“Kaut arī juridiski šobrīd ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību nav panākta vienošanās par arodbiedrības izteikto prasību izpildi, es turpināšu sarunas gan ar Finanšu ministriju, gan Ministru prezidentu un valdības kolēģiem, lai rastu jebkādus risinājumus, kā šajā situācijā uzlabot ikviena skolotāja darba apstākļus un līdzsvarot slodzi,” pēc 7. septembrī notikušās pedagogu streika izlīgšanas komisijas sacīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Golubeva paužam neatlaidīgu atbalstu Ukrainas atjaunošanai

Pirmdien, uzrunājot klātesošos Prāgā notiekošajā Parlamentārajā konferencē par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī kopējo drošības un aizsardzības politiku, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Marija Golubeva sacīja, ka "pauž neatlaidīgu atbalstu Ukrainas atjaunošanai un ticību Ukrainas tautas spējai pieņemt visus nepieciešamos lēmumus, lai panāktu Eiropas Savienības dalībvalsts statusu pēc iespējas ātrāk".

SPRK: Pastāv iespēja Latvijas gāzes tarifu mainīt biežāk nekā divas reizes gadā

Lai gan šobrīd spēkā esošā tarifu piemērošanas kārtība, kas noteikta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumu, paredz tarifu vērtību pārskatīšanu saistītajiem lietotājiem divas reizes gadā, tomēr pastāv iespēja AS "Latvijas gāze" tarifu mainīt biežāk nekā divas reizes gadā, aģentūrai LETA skaidroja SPRK pārstāvji.

Kļaviņš: Cik spēcīgs ir jauno mājokļu tirgus pašreizējās megainflācijas apstākļos?

Augsta inflācija, bailes par tuvojošos apkures sezonu ar astronomiskām komunālo pakalpojumu izmaksām un neziņa par nākotni noteikti neveicina iedzīvotāju vēlmi tērēt uzkrājumus jauna mājokļa iegādei. Un tomēr es teiktu, ka tiem, kuriem jauna mājokļa iegāde ir aktuāla, šo lēmumu nevajadzētu atlikt. Pirmkārt, mājokļa izmaksas neveido tikai dzīvokļa pirkuma cena, bet arī ar tā uzturēšanu saistītie izdevumi. Otrkārt, neviens nezina, kā attīstīsies situācija otrreizējā mājokļu tirgū – vai dzīvokļi tipveida projektos kļūs lētāki, vai to cena būtiski nemainīsies, un kā tas ietekmēs pieprasījumu. Tāpat par jauno mājokļu pieejamību būtu jādomā valstiskā mērogā, veicinot atbilstošu normatīvo aktu iztrādi.