Ministrs atzina, ka parāda apkalpošanas izmaksas strauji pieaug, jo patlaban procentu maksājumi veido 0,5% no IKP.
Tostarp Ašeradens norādīja, ka 2022.gadā Valsts kase emitēja eiroobligācijas 1,25 miljardu eiro apmērā ar ienesīgumu 0,1%, 2023.gada janvārī tika emitētas eiroobligācijas 750 miljonu eiro apmērā ar ienesīgumu 3,7%, savukārt jūlijā tika izlaistas eiroobligācijas 750 miljonu eiro apmērā ar ienesīgumu 3,9%.
Finanšu ministrs uzsvēra, ka patlaban Latvijas valsts parāda līmenis ir 40,8% no IKP un tas ir divas reizes mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES).
Ašeradens norādīja, ka valsts parāds ir instruments, kuru jāprot pareizi izmantot, tostarp ar parādu finansētas investīcijas var veicināt ekonomikas izrāvienu, tuvinot Latviju ES vidējam līmenim, bet neapdomīga valsts parāda izmantošana var radīt pretēju efektu.
Ministrs piebilda, ka dažādi izaicinājumi - drošība, enerģētika, sociālā politika, veselības aprūpe - rada papildu slogu valsts budžetam un pieaug spiediens uz valsts parādu.
Savukārt Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks skaidroja, ka ir jākoncentrējas ne tik daudz uz tēriņiem, kā uz to kvalitāti. Ja valsts vēlas tērēt vairāk, ir nepieciešami lielāki ienākumi, un nevar tikai celt valsts parādu.
Kazāks uzsvēra, ka pārāk liels valsts parāds ierobežo ekonomikas izaugsmi, kā arī tas mazina iespējas reaģēt dažādu krīžu laikā. Vienlaikus jebkura krīze var paaugstināt valsts parādu.