Tuvplānā / Diena / Tuvplānā / Diena

Tuvplānā

Somijas pieredze © DIENA

Tiekot aizslēgtam ceļam uz agresorvalstīm, Latvijas hokejs pārorientējies uz Somiju. Pagājušajā sezonā pie ziemeļniekiem spēlēja pat pieaugušo komanda Zemgale/LLU, bet šosezon nenovērtējamu pieredzi, kāda mūsu valstī nav pieejama, tur iekrāj septiņas bērnu un jauniešu vecuma vienības. Vecākajā U18 grupā, kas ir solis līdz pieaugušo hokejam, sākot ar šīs sezonas otro pusi, Somijas augstākajā līgā iekļuvusi hokeja skolas Rīga komanda. Uzsākot dalību spēcīgāko vienību saimē, rīdziniekiem ceļā pievienojās arī Sporta Avīze.

Četri mūri. Katram savi izaicinājumi © DIENA

Vārtsarga sniegums Latvijas hokeja valstsvienībā allaž bijis viens no sasniegtā rezultāta stūrakmeņiem. To savulaik apliecināja Artūrs Irbe un Edgars Masaļskis, bet pagājušajā pasaules čempionātā vēsturiskās bronzas godalgas tika kaldinātas ar lielu Artūra Šilova palīdzību. Ne velti 22 gadus veco hokejistu atzina ne tikai par turnīra labāko vārtsargu, bet arī visa čempionāta vērtīgāko spēlētāju. Šis apbalvojums gan vēl nav viņam palīdzējis spert cerēto soli uz vietu Nacionālās Hokeja līgas (NHL) komandā. Ieskatīsimies mūsu spēcīgāko "mūru" pozīcijās pirms nākamā hokeja pavasara.

Pirmie soļi kalnu slēpošanā © DIENA

Novembra otrajā pusē un decembra sākumā Latvijā valdīja perfekti laikapstākļi ziemas sportam, un kalnu slēpošanas bāzes spēja saražot lielu daudzumu sniega. Tāpēc, pat ja kādā brīdī janvārī turēsies pozitīva gaisa temperatūra, tas, visticamāk, nebūs šķērslis atklāt sezonu sacensībām Vilciņa kauss, kas bērniem ļauj spert pirmos soļus kalnu slēpošanā. Par Vilciņa kausu stāsta kalnu slēpošanas kluba Marbel Ski Team līdzdibinātāja un trenere Anna Bondare.

Lai vēl veiksmīgāk! © DIENA

Pagājušais 2023. gads Latvijas sportā bija veiksmīgākais, ko liela daļa līdzjutēju apzinīgajā vecumā piedzīvojuši. Tajā savus nozīmīgākos panākumus neatkarīgās valsts vēsturē guva divi, iespējams, populārākie sporta veidi.

Hokejisti uzveic basketbolistus © DIENA

Sporta Avīzes ikgadējā 50 ekspertu aptaujā iesaistās arī amatpersonas.

Kāpēc diētas nedarbojas © DIENA

Katru gadu miljoniem cilvēku – gan ar objektīvu, gan pašizdomātu lieko svaru, pusaudži un pieaugušie, biroja darbinieki un elites sportisti, parastie mirstīgie un slavenības – mēģina zaudēt svaru, ievērojot diētu. Viņus iedrošina vecāki, draugi, veselības aprūpes speciālisti, treneri, mediji un diētu industrija, kuras gada apgrozījums Eiropā un ASV mērāms miljardos. Mēs redzam veiksmīgas "pirms un pēc" bildes, papriecājamies, ierakstām kādu atbalstošu komentāru. Un pat neuzzinām, kas notiek aizkadrā, ja neesam cītīgi tievējuši paši. Pēcdiētas laiks mēdz būt skarbs. Pētījumi rāda, ka bieži vien cilvēki vairāk nekā pusi svara uzņem atpakaļ gada laikā, bet gandrīz visi kilogrami atgriežas piecu gadu periodā. Trešdaļa cilvēku diētu noslēdz pat vēl neizdevīgākā pozīcijā, nekā sākuši: svars ripo atpakaļ ar uzviju. Ja radikāli tievē jau pusaudžu gados, nākotnē ir risks sagaidīt pat īstu klīnisko aptaukošanos. Paradoksāli, bet sanāk, ka ar diētām sasniedzam tādu efektu, kas ir pretējs cerētajam. Kāpēc tā mēdz notikt un ko darīt, lai no tā izvairītos?

Atspirdzinošais aukstums © DIENA

No kāju mazgāšanas dzestrā meža strautā līdz pat peldei bargā ziemā Baltijas jūrā vai ielīšanai āliņģī – aukstuma rūdīšanās iespējama visdažādākā. Neskatoties uz savu ekstrēmo raksturu, tieši aukstumpeldes jau izsenis ir viena no populārākajām rūdīšanās metodēm. Šis aukstais piedzīvojums ne tikai prasa drosmi un gribasspēku, bet arī piedāvā plašu spektru dažādu priekšrocību, kas uzlabo gan fizisko, gan arī garīgo veselību un, kā īpaši uzsver speciālisti, stresa noturību. Lai ilgam laikam iegūtu pozitīvus hormonus, pietiek pat tikai ar minūti ilgu došanos aukstā ūdenī reizi nedēļā, bet noteikti nedrīkst aizmirst arī par potenciālajiem riskiem un drošības ievērošanu.

Vecākiem ne stunda nepaiet bez uztraukumiem, vai ar viņu bērniem viss ir kārtībā. Nepārtraukti atrasties līdzās un izsekot visam, ko jaunā paaudze dara, nav iespējams, jo bērni ir fiziski aktīvi, savu enerģiju izliek gan sporta stundās, gan treniņos, gan arī gluži vienkārši brīvajos brīžos. Kopā ar apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmumu Balcia ieskatīsimies, kas vecākiem ar minimāliem ikmēneša izdevumiem var sniegt drošības sajūtu par nebēdnīgajiem bērniem.

"Neparasta sezona," pirmsolimpisko gadu īsi raksturo Latvijas 3x3 basketbola izlases treneris Raimonds Feldmanis, kurš ir gandarīts par pozīcijām, kādās viņa vadītā komanda pēc piedzīvojumiem Ķīnā, Polijā, Izraēlā un Austrijā tuvojas kvalifikācijas turnīriem pirms 2024. gada spēlēm Parīzē. Olimpiskajiem čempioniem vēl vajadzēs pacīnīties par tiesībām vēlreiz apliecināt savu meistarību uz sporta lielākās skatuves.

Vingrošana jeb ģimnastika Latvijā ienāca XIX gadsimta 20. un 30. gados. Viens no pirmajiem vingrošanas iedvesmotājiem bija jelgavnieks Aleksandrs Vahmuts (1805–1880), kurš 1831. gadā, kad pasaule no jauna atklāja Olimpu, visai negaidīti vāczemē iepazinās ar vācu vingrošanas tēva Fridriha Ludviga Jāna (1778–1852) radīto grandiozo kustību. Atgriezies Jelgavā, viņš atteicās no tiesībnieka amata, lai sevi pilnībā veltītu ģimnastikas mākslai un drīz vien pēc Jāna parauga izveidoja vingrošanas iestādi, klāt pievienojot arī dejas stundas. Simts gadu vēlāk pirmās brīvvalsts laikā viens no vadošajiem Latvijas meistariem bija Leopolds Sukki, kurš strauji pacēla vingrošanas latiņas līmeni.

Šodien