ĀGENSKALNA KUNGU PRIEKS
XIX un XX gadsimta mijā vingrošanas modi Rīgā noteica Rīgas Vingrotāju biedrība (RVB, dib. 1862. g.) un Āgenskalna Vingrošanas un sporta biedrība (ĀVSB, dib. 1903. g.). Abas bija turīgas baltvācu sporta biedrības, katrai savs iespaidīgs nams ar modernu vingrotavu. Daugavas labajā krastā – klasicisma paraugs, itāļu renesanses stila akmens celtne (1881. g., arh. Reinholds Šmēlings), kas atradās blakus Pilsētas reālskolai Nikolaja bulvārī (tagad K. Valdemāra iela). Nelielā ieliņa, kas veda uz jauno RVB namu, ieguva Vingrotāju ielas nosaukumu. Savukārt upes kreisajā krastā ienāca jūgendstila akmens nams (1910. g., arh. Leopolds Rīmers). To ieskāva Švarcmuižas iela (tagadējā Melnsila iela), kas turpinājās kā Vīlipa iela. Galvenā fasāde ar ieeju bija no Baldones ielas. Sākotnēji īpašumā atradās spēļu laukums, tenisa laukums un nams ar vingrotavu, ko āgenskalnieši dēvējuši par lielo dzelteno māju (Gelbe Buda). Tā bijusi iespaidīgākā sabiedriskā celtne Āgenskalnā, kalpojot ne tikai sportam, bet arī saviesīgiem pasākumiem dažāda vecuma iedzīvotājiem: notika reliģisko svētku atzīmēšana, ģimeņu vakari, bērnu svētki, pavasara un rudens svētki, simfoniskās mūzikas koncerti, izglītojoši pasākumi, lustīgi karnevāli un masku balles, atzīmēta Valpurģu nakts.
Vingrošanas kustība Āgenskalnā sākās XX gadsimta ievadā, apvienojoties ap pussimta kungu. 1903. gada 7. novembrī iekšlietu ministra vārdā ministrijas kolēģijas senators A. Durnovs un vicedirektors N. Bintings parakstīja jaunas Vidzemes guberņas vingrošanas biedrības statūtus. Tās nosaukums – Āgenskalna pareizas vingrošanas un sporta biedrība. Biedrības mērķis bija apvienot cilvēkus, lai mācītu pareizi vingrot, braukt ar velosipēdu, skriet ar slidām, peldēt, apgūt dažādus sporta veidus un attīstīt sevi. Mērķa vārdā iecerēja ierīkot slēgtas un atklātas vingrināšanās vietas, kur varētu ne tikai sportot, bet apgūt arī sporta rīku tehnisko uzbūvi, doties ekskursijās, rīkot sacensības un ar likumu atļautas izklaides pasākumus, spēles un rotaļas, izņemot kāršu spēles. Izbraukumos un sacensībās jaunie āgenskalnieši valkāja biedrības formas tērpus ar formas tērpa galvassegas atšķirības zīmi kokardi, uz piedurknes – lenta. Biedrības devīze un sportiskais sveiciens bija "Labu veiksmi!" (Gut Heil!), bet tās zīme jeb logo, tāpat kā Rīgas Vingrotāju biedrībai – četru T burtu savijums –, bija apzināti izvēlēts un patapināts no Vācijas vingrošanas svētku oficiālās simbolikas. Šādi rīdzinieki pauda vēlmi pievienoties un būt kopā ar šo moderno un skaitliski iespaidīgāko vingrošanas kustību Eiropā. Biedrības krāsas – balta un zila.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze decembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!