Satiksmes ministrs atzīmēja, ka viena no lielākajām problēmām ir graudu nogādāšana līdz Latvijai. Pēc Vitenberga paustā, Satiksmes ministrija (SM) iepriekš ir koordinējusi graudu vešanu ar smagajām automašīnām, veidojot kolonnas, tomēr, ja automašīnām divas nedēļas jāpavada uz Ukrainas un Polijas robežas, tas pārkāpj sanitārās prasības.
Vitenbergs nedēļas sākumā tikās ar Ukrainas vēstnieku Latvijā, kurš atzinis, ka Ukrainas mērķis nav šos graudus tirgot vai atstāt Eiropas Savienībā (ES). Ukraina meklē tranzīta iespējas. Satiksmes ministrs sacīja, ka SM ir sagatavojusi piedāvājumu, noformulējusi savu redzējumu, kurā EK ir aicināta nākt palīgā un panākt kopīgu redzējumu uz graudu eksportu no Ukrainas reģionā, jo Baltijas valstīm kapacitāte ostās pietiek, bet tieši caur Poliju graudu transportēšana varētu notikt.
Vitenbergs norādīja, ka sarunā ar Valsts prezidentu pārrunāts dzelzceļa projekts "Rail Baltica". Nacionālā līmenī izaicinājumi bijuši vairāki, piemēram, zemju atsavināšana, projektēšanas kavējumi un nevienmērīgā finanšu plūsma.
Satiksmes ministrs uzsvēra, ka galvenais mērķis ir pēc iespējas ātrāk šo līniju pabeigt, lai tā kalpo Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, pārvadājot kravas. Tāpat puses pārrunājušas lielākos projektus, kurus plānots īstenot šogad, piemēram, autoceļš "Via Baltica", Ķekavas apvedceļš, kuru plānots pabeigt rudenī. Prezidents iepazīstinās arī ar Bauskas apvedceļa plānu. Dokumentācija šim projektam ir sagatavota un iesniegta Finanšu ministrijai.
Vitenbergs sacīja, ka arī prezidents piekritis, ka nākamajos gados prioritātei jābūt vietējiem ceļiem. Arī Rinkēvičs ir bijis reģionālajās vizītēs un novērojis, ka gan valsts mēroga, gan arī reģionālo ceļu jomā situācija ir uzlabojusies, bet tieši vietējie ceļi ir problēma, lai varētu, piemēram, no pagasta centra sasniegt novada centru. Tas būs jo īpaši svarīgi, īstenojot izglītības iestāžu un slimnīcu reformas.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, tikšanās laikā Rinkēvičs uzsvēra, ka "Rail Baltica" projekts ir augsta Latvijas prioritāte, turklāt tā nozīme ir pieaugusi arī Latvijas un Baltijas valstu aizsardzības un drošības kontekstā.
Valsts pirmā persona norādīja, ka pašreizējā situācijā ir nepieciešams skaidri un operatīvi identificēt galvenos projekta šķēršļus, pamatojumu par izmaksu pieaugumu un atrast piemērotus risinājumus, lai līdz 2030.gadam veiksmīgi pabeigtu projektu sadarbībā ar Igauniju un Lietuvu. Rinkēvičs uzsvēra, ka Ukrainas graudu eksporta jautājumā ir svarīgi izmantot Latvijas transporta infrastruktūras iespējas.
Sarunā tika apspriests arī AS “Pasažieru vilciens” projekts par jaunu elektrisko vilcienu piegādi. Valsts prezidents mudināja SM rast atbilstošu risinājumu un spēju nodrošināt jaunu vilcienu piegādi līdz šā gada beigām, tādējādi nodrošinot arī pilnvērtīgu ES fondu investīciju ieguldījumu Latvijas pasažieru pārvadājumu pakalpojumu uzlabošanā.