Politiķe šodien tikās ar EP Parlamentārās asamblejas prezidentu Tiniju Koksu, pārrunājot virkni jautājumu, piemēram, EP dalībvalstu samitā Reikjavikā pieņemto lēmumu īstenošanu, Latvijas prezidentūras plānus un starptautisko organizāciju nozīmi laikā, kad Krievija ar karu cenšas iznīcināt noteikumos balstīto kārtību.
Kalniņa-Lukaševica skaidroja, ka Latvija prezidentūras laikā EP Ministru komitejā visiem spēkiem atbalstīs Ukrainu, kur liela nozīme ir Krievijas nodarīto zaudējumu reģistra veidošanai. Tā izveidošanu atbalstījušas 40 valstis, tostarp tādas, kuras nav EP dalībvalstis, piemēram, Kanāda, ASV un Japāna.
"Reģistrs kalpos kā kalkulators un grāmatvedības reģistru grāmata, ar kuru varēs piefiksēt un aprēķināt, cik lielas reparācijas šī un vairākas nākamās Krievijas paaudzes maksās par tās brutālo karu pret Ukrainu. Pavisam droši varu sacīt, ka par agresiju Krievija masās ļoti ilgi, arī tad, ja tās iedzīvotāji to patlaban vēl neapzinās," pauda Saeimas priekšsēdētāja biedre.
Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka tuvākajās dienās Rīgā pulcēsies 46 dalībvalstu parlamentārieši. Saeimas priekšsēdētāja biedre norādīja, ka EP Parlamentārās asamblejas pastāvīgās komitejas darba kārtībā ir jautājums par to, lai nepieļautu Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību Olimpiskajās spēlēs.
Paredzēts, ka EP Parlamentārās asamblejas pasākumus noslēgs diskusija par mākslīgā intelekta radītajiem izaicinājumiem, tostarp izaicinājumiem demokrātijai. Politiķe skaidroja, ka jautājums kļūst arvien aktuālāks visā pasaulē. Viņa arīdzan pieļāva, ka diskusija palīdzēs EP kā organizācijai izstrādāt un pieņemt nepieciešamo mākslīgā intelekta konvenciju.
Viņas ieskatā, programmas, kuru dalību nodrošina mākslīgais intelekts, attīstās ātrāk, nekā var uz to reaģēt sociālo, politisko un ekonomisko jomu kontekstā. Kalniņa-Lukaševica akcentēja, ka programmām jāatbilst cilvēktiesību aizsardzības mehānismiem un standartiem, lai tās nepārkāptu un negrautu demokrātiskos procesus sabiedrībā. Tāpēc Latvija prezidentūras laikā pievērsīsies jautājumam par potenciālo tehnoloģiju ietekmi un cilvēktiesībām un sabiedrību, kā arī veicinās konvencijas izstrādi un pieņemšanu EP.
Pārrunājot ar Koksu Latvijas prezidentūras plānus un prioritātes, Saeimas priekšsēdētāja biedre norādīja, ka viena no tām ir demokrātijas un tiesiskuma stiprināšana. Saistībā ar to plānota virkne darbu un notikumu. Rīgā notiks tieslietu ministru konference, lai diskutētu par atbalstu Ukrainai tās tiesu sistēmas stiprināšanai kara un pēckara periodā. Viņa pieļāva, ka konferencē varētu vērst uzmanību gan tālākajam zaudējumu reģistra darbam un kā palīdzēt Ukrainas bērniem.
Latvijas prioritāte ir arī vārda brīvība, žurnālistu drošība un EP digitālās darba kārtības veicināšana. Latvija plāno strādāt pie masu mediju un žurnālistu, tostarp arī sieviešu aizsardzības stiprināšana īpaši militāro konfliktu laikā. Tāpat Latvija turpinās darbu pie ieteikumiem, kā aizsargāt vārda brīvību tiešsaistē, vienlaikus vēršoties pret dezinformāciju un nelegālu saturu tiešsaistē. Oktobrī notiks starptautiska konference par vārda brīvību un žurnālistu drošību digitālajā laikmetā.
Kalniņa-Lukaševica akcentēja, ka Latvijas prezidentūra ir labs pamudinājums arī pašiem atcerēties, ka nav pieļaujamas nekādas atkāpes no principiem, kas aizsargā vārda brīvību. Prezidentūras pasākumi kopumā liek uzdot jautājumu, vai ir izdarīts labākais, ko var, nacionālā līmenī.
"Man ir grūti saviem kolēģiem, citu valstu parlamentāriešiem, piemēram, izskaidrot, kādēļ mēs vilcināmies ar Stambulas konvencijas ratifikāciju. Šis ir laiks, kad mums ir jāvada organizācijas darbs, liek mums pašiem vēl vairāk darīt nacionālā līmenī," uzsvēra politiķe.
Pievēršoties jautājumam par starptautisko organizāciju nozīmi, Saeimas priekšsēdētāja biedre atzīmēja, ka jāpanāk vienošanās par starptautiska "ad hoc" tribunāla izveidošanu. Neatliekams uzdevums ir arī darīt visu iespējamo, lai atrastu un nogādātu Ukrainā atpakaļ nolaupītos bērnus.
"EP Parlamentārajā asambleja bija viena no pirmajām organizācijām, kas aprīļa sesijā pieņemot rezolūciju par ukraiņu bērnu deportācijām, uzsvēra, ka skaidri dokumentētā ukraiņu bērnu piespiedu pārvietošana un deportācija uz Krieviju atbilst genocīda nozieguma aprakstam, kā tas definēts 1948.gada konvencijā," pauda Kalniņa-Lukaševica.
Viņas ieskatā, EP un EP Parlamentārā asambleja ir labs formāts, kur kopā ar kolēģiem diskutēt par veidiem, kā bērnus nogādāt atpakaļ Ukrainā, varbūt pastāv iespēja mudināt, piemēram, ANO Bēgļu aģentūru un "Sarkano krustu" iesaistīties šajā darbā vēl vairāk un būt tiem, kas palīdz bērnus atrast un nogādāt mājās.