Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), sanāksmes dienaskārtībā bija tādi jautājumi kā Krievijas agresija Ukrainā, atbalsts Ukrainai, transatlantiskās attiecības, gatavošanās NATO samitam Viļņā un NATO un Eiropas Savienības (ES) sadarbība.
Rinkēvičs uzsvēra nepieciešamību turpināt visa veida atbalstu Ukrainai tās cīņā pret agresorvalsti Krieviju. Tāpat ārlietu ministrs aicināja meklēt veidus, kā padziļināt stratēģisko partnerību ar Ukrainu ilgtermiņā gan no NATO sabiedroto, gan Ukrainas puses. Lai to panāktu, nepieciešamas idejas turpmākām NATO un Ukrainas attiecībām ar skatu uz dienu, kad karš būs beidzies.
Raugoties uz tuvojošos NATO samitu Viļņā, ir būtiski sasniegt progresu Madrides samita lēmumu ieviešanā, lai stiprinātu Alianses atturēšanas un aizsardzības spējas. Latvijai svarīgi ir NATO paplašinātās klātbūtnes brigādes izveide un citi pasākumi NATO Austrumu flanga stiprināšanai. Ārlietu ministrs pauda arī cerību drīzai Somijas un Zviedrijas pilnīgai integrācijai NATO, lai alianse būtu vēl vienotāka un spējīgāka.
Ņemot vērā sarežģīto drošības vidi, NATO un ES sadarbībai jākļūst vēl ciešākai un koordinētākai. Sanāksmes dalībnieki uzsvēra ES dalībvalstu arvien lielāku iesaisti ES militārajā atbalsta misijā Ukrainā (EUMAM Ukraine). Tāpat ES militāro spēju, industriālās kapacitātes un militārās mobilitātes uzlabošana ir nozīmīgs pienesums arī NATO kolektīvajai drošībai un aizsardzības spējām.
B9 formātā piedalās Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija, Ungārija.