Pabriks ir pārliecināts, ka krīzes izraisīšanā Izraēlā un Gazas joslā savu lomu spēlējusi arī Krievija, bet jautājums, cik liela bijusi šī ietekme. Pēc viņa vārdiem, nav noliedzams, ka Krievijai iet grūti karā ar Ukrainu un tāpēc Krievijai vajag citas krīzes Rietumos, kas palīdzētu mazināt militāro, diplomātisko un politisko spiedienu no Rietumu puses.
"Maskavas-Teherānas ass darbojas, grupējuma "Hamas" pārstāvju viesošanās iepriekš Maskavā ir bijusi. Tāpat izskatās, ka bijuši kontakti starp Krievijas un Irānas izlūkdienestiem no vienas puses un "Hamas" - no otras puses. Ja "Hamas" ir saikne ar Irānu, tad naivi domāt, ka pilnīgi nekas nav bijis ar Krieviju," vērtēja Pabriks.
Pēc Pabrika vārdiem, visiem ir saprotams, ka tiklīdz notiek kaut kas Tuvajos austrumos, tas noteikti piesaistīs ļoti lielu uzmanību ASV un Eiropā. Papildus ir vēl viena problēma, proti, rietumos ir daudz imigrantu ar pret Izraēlu vērstu noskaņojumu, kas rada papildus spriedzi rietumu sabiedrībā.
"Bez Ukrainas ir drausmīga krīze Tuvajos austrumos, tā izplešas uz Rietumu sabiedrībām un tās vēl vairāk fragmentē, jo samazina drošību arī Rietumvalstīs. Aplūkojot medijus, nav jābūt dižam ekspertam, lai redzētu, ka no Ukrainas uzmanība mazinās, un tagad jau cilvēkiem divas dienas pēkšņi vairs neinteresē, vai ir triecieni Ukrainā," norādīja Pabriks.
Pabriks ir pārliecināts, ka tagad Ukrainai vajadzēs vairāk darboties informatīvajā laukā, lai pārliecinātu Rietumus par atbalsta turpināšanu Ukrainai. Rietumvalstu atbalsts un politiskā uzmanība Izraēlai esot vajadzīga, pat neraugoties uz šīs valsts augsto militārās sagatavotības līmeni.
"Atbalsts Ukrainai jau līdz šim brīžiem kavējies, piemēram, ar Vācijas vilcināšanos ar raķešu piešķiršanu. Tāpat arvien tuvāk nāk ASV prezidenta vēlēšanās, un šajā valstī mostas kritiķi pret Ukrainu. Paralēli vēl ir spiediens no Ķīnas saistībā ar Taivānu, kā arī vēl Āfrikā ir nestabilitāte. Rietumiem vienkārši ir tāda sajūta tagad, ka pasaule irst pa vīlēm pilnīgi visos stūros, krīze ir viena pēc otras un Ukraina vairs nav tikai vienīgā krīze. Paņemot šo rietumvalstu uzmanību nost, Ukrainai atbalsts būs mazāks," uzsvēra eksperts.
Runājot par tālāko situācijas attīstību Izraēlā un Gazas joslā, patlaban nav zināms, cik liela būs teroristiskās organizācijas "Hezbollah" iesaiste. "Nevar izslēgt, ka būs lielāka eskalācija. Skaidrs, ka Izraēla nevar šo krīzi tā atstāt, jo zaudēti teju 1000 cilvēki, turklāt tikusi pieļauta nepiedodama kļūda no izlūkdienestu puses. Arī ASV dienesti nespēja noreaģēt," uzsvēra Pabriks.
Kā ziņots, "Hamas" un "Islāma džihāda" teroristi sestdienas rītā sāka iebrukumu Izraēlā, kura laikā noslepkavoti vismaz 700 izraēliešu. Starp upuriem absolūtais vairākums ir civilpersonu, un tikai 44 ir karavīri.
Palestīniešu teroristi paziņojuši, ka sagrābuši arī vairāk nekā 130 ķīlniekus, kas nogādāti Gazas joslā. Viņu vidū ir gan militārpersonas, gan civilisti, tajā skaitā sievietes, bērni un gados veci cilvēki.
Izraēlas varasiestādes iepriekš ziņoja, ka valsts teritorijā līdz šim likvidēti 400 kaujinieki, bet vairāki desmiti saņemti gūstā.
Pirmdienas rītā turpinās kaujas ar palestīniešu kaujiniekiem arī septiņās vai astoņās apdzīvotajās vietās Izraēlas teritorijā pie robežas ar Gazas joslu.