Otrdien Briselē notika Eiropadomes sēde, kurā valstu līderi diskutēja par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem un ES augstāko amatpersonu apstiprināšanas procesu.
Pēc Kariņa teiktā, Eiropadomē gandrīz vienbalsīgi tika pausts viedoklis, ka ir jārod kompromiss, kādā veidā tiek izraudzīti ES augstākie amati, tostarp Eiropas Komisijas prezidents, augstais pārstāvis ārlietās, Eiropas Padomes prezidents, Eiropas Centrālās bankas prezidents un Eirogrupas prezidents.
Kariņš atzina, ka viņš un Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs tika izraudzīti kā labēji centriskās Eiropas Tautas partijas (EPP) oficiālie sarunvedēji Eiropas Parlamenta diskusijās. Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības (ALDE) izraudzītie sarunvedēji ir Nīderlandes premjerministrs Marks Rite un Beļģijas premjers Šarls Mišels, savukārt Sociālistu un demokrātu progresīvo aliansi (S&D) pārstāvēs Spānijas premjerministrs Pedro Sančess un Portugāles premjers Antoniu Košta.
Kariņš stāstīja, ka minētie politiķi neformāli būs atbildīgi par kompromisa atrašanu ES augstāko amatpersonu izvēlē. Sarunvedēji konkrētus priekšlikumus cer piedāvāt šā gada jūnija otrajā pusē plānotajā Eiropadomes sēdē.
"ES augstāko amatpersonu izvēlē ir daudz interešu un visas ir jāņem vērā," piebilda Kariņš, atturoties atklāt savu iespējamo piedāvājumu ES augstāko amatu sadalē.
Ministru prezidents atzina, ka vakar Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā Eiropadomes sēdē netika spriests par personām, kuras varētu ieņemt eirokomisāra amatus, toties tika pārspriesti parlamenta vēlēšanu rezultāti.
"Kopumā visās ES valstīs ir augusi vēlētāju aktivitāte, tostarp Latvijā, kas ir pozitīvi, jo to var tulkot kā Latvijā augošo interesi par Eiropas notikumiem," atzina Kariņš.