Viņa vadītajā koalīcijā ietilpa četras partijas, arī sociālisti, kam ir ciešas saites ar Krieviju.
Kā sacīja ekspremjers, šīs partijas pārstāvji teikuši, ka "Ukrainā nedrīkst nonākt neviena lode, pretējā gadījumā viņi aizies no koalīcijas, un valdība beigs pastāvēt".
"Esmu pateicīgs, ka citas NATO un Eiropas Savienības valstis saprata, ka mums ir šī munīcija. Viņi pirka to Bulgārijā un bez maksas nodeva Ukrainas armijai. Tā bija vislabākā kombinācija. No vienas puses, mēs varējām dot lielu ieguldījumu palīdzībā Ukrainas armijai. No otras puses, Ukrainas tauta nemaksāja daudz vai nemaksāja vispār. Un treškārt, nebija tieša eksporta no Bulgārijas uz Ukrainu, kas apmierināja mūsu koalīcijas partnera prasību," skaidroja Petkovs.
Bulgārijas Sociālistu partijas līdere Kornēlija Ninova, kas tolaik ieņēma ekonomikas ministra amatu, sacījusi, ka neparakstīs nevienu dokumentu, kur kā bruņojuma galamērķis būs norādīta Ukraina.
"Pēkšņi viņa sāka saņemt dokumentus no ASV valdības, no Lielbritānijas valdības, poļu uzņēmumiem, rumāņu uzņēmumiem. Šos kritērijus mēs izpildījām pilnībā. Esmu pārliecināts, ka viņa nemeloja saviem līdzgaitniekiem, un pat ja vienā dokumentā būtu norādīta Ukraina, mēs zaudētu viņas atbalstu," norādīja Petkovs.
Ekspremjers tomēr neatklāja, par kādiem ieročiem bijusi runa un kā tie nogādāti Ukrainā.
"Un jā, Bulgārija pelnīja naudu. Divi tūkstoši bulgāru tajā laikā strādāja uz 100%. Līdzekļi aizgāja vietējos budžetos, un tas bija liels pienesums ekonomikai," rezumēja politiķis.
Bulgārijas parlaments tikai decembrī apstiprināja pirmās tiešās bruņojuma piegādes Ukrainai, un arī tad valsts prokrieviskais prezidents Rumens Radevs likumdevējus nodēvēja par kara kurinātājiem.
Bulgārija, īpaši to neafišējot, piegādājusi Ukrainai arī degvielu un padomju parauga ieroču daļas, iepriekš ziņoja mediji.
Arī šīs piegādes turētas slepenībā, lai tās neizjauktu prokrieviskie politiķi valdībā.