Ostins uzsvēra, ka ASV vienmēr iestāsies par Latvijas brīvību un tās teritoriālo nedalāmību. Tieši tāpēc ir svarīgi palīdzēt Ukrainai, lai tā uzvar karā pret Krieviju. "Krievija ir izvēlējusies agresiju un karu. Tā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus, iznīcina svarīgo infrastruktūru," uzsver Ostins, papildinot, ka Krievija pašlaik ir lielākais drauds Eiropai.
ASV ministrs vērtēja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir padarījis NATO par spēcīgāku. Arī Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO turpinās palielināt drošību reģionā.
Vienlaikus politiķis pauda nostāju, ka Krievijai NATO nav jāuztver kā drauds, jo NATO ir aizsardzības alianse. Tomēr "Krievijai ir svarīgi saprast, ka jebkurš uzbrukums NATO dalībvalstij automātiski nozīmēs karu pret visu NATO", atgādināja Ostins.
Ostins norādīja, ka ASV kopā ar sabiedrotajiem dara daudz, lai Ukraina šajā kara uzvarētu. ASV katru nedēļu apspriež ar Ukrainu vajadzīgos ieročus un kara gaitu, lai izprastu, kādi ieroči ir nepieciešami. "Mēs turpināsim palīdzēt Ukrainai nogādājot spēcīgus ieročus, kuri ir parādījuši, ka tie ir efektīvi karā pret Krieviju un mēs to darīsim tik ilgi, cik tas būs nepieciešams," uzsvēra Ostins.
Savukārt Latvijas Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) norādīja, ka Latvija novērtē draudzību starp abām valstīm. Tikšanās laikā tika apspriesti vairāki jautājumi, tai skaitā Krievijas agresija Ukrainā, kā arī iespējas NATO drošības stiprināšanai.
ASV vienmēr ir bijusi tuva Baltijas valstīm un arī pašlaik sadarbības potenciāls nav sasniedzis savu augstāko punktu.
Pabriks arī norādīja, ka kaimiņvalsts Baltkrievija ir jāuztver kā drauds Ukrainai, jo to "nevar uztvert kā suverēnu valsti". Ministrs uzskata, ka Baltkrievija ir zaudējusi savu neatkarību un tā ir jāskata ka daļa no agresorvalsts.
Šī ir Ostina pirmā vizīte Latvijā, turklāt pirmā ASV aizsardzības ministra vizīte Latvijā kopš valsts iestājās NATO 2004.gadā.
Ar ASV aizsardzības ministru tikās arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), un abas amatpersonas pārrunāja Latvijas un ASV divpusējo sadarbību drošības jomā un tās tālāko stiprināšanu, NATO samitā Madridē pieņemto lēmumu iedzīvināšanu un atbalsta turpināšanu Ukrainai cīņā pret Krievijas militāro agresiju, aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs.
"Latvija un ASV ir cieši sabiedrotie, kurus vieno kopīgas vērtības - brīvība, demokrātija un likuma vara. Mēs esam cieši sabiedrotie gan labos, gan sliktos laikos. Arī pašlaik, kad Krievija īsteno brutālu karu Ukrainā, mēs ar ASV esam vienoti, strādājot pie NATO stiprināšanas un atbalsta sniegšanas Ukrainai," tikšanās laikā uzsvēra Kariņš.
Ministru prezidents tikšanās laikā uzsvēra, ka ASV ir Latvijas stratēģiskais partneris, ar kuru īpaši nozīmīga ir sadarbība drošības jomā. Kariņš pateicās par ASV ilgstošo atbalstu Latvijas un Baltijas reģiona drošības stiprināšanā, kopš 2014.gada nodrošinot ASV karavīru klātbūtni Latvijā un cieši sadarbojoties ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem mācībās un militāro speciālistu apmācībā ASV.
Puses pārrunāja arī divpusējās sadarbības stiprināšanas iespējas, tostarp bruņojuma iegādē - Latvija no ASV ir iegādājusies "Black Hawk" helikopterus kā arī plāno iegādāties "Himars" raķešu artilērijas sistēmas. Tikšanās laikā Ministru prezidents un ASV aizsardzības ministrs pārrunāja arī NATO samita Madridē pieņemtos nozīmīgos lēmumus Austrumu flanga stiprināšanai.
Tikšanās laikā Ministru prezidents uzsvēra, ka arī Latvija turpina attīstīt aizsardzības spējas, kas stiprinās gan Latvijas, gan Baltijas reģiona drošību - valdība un Saeima ir lēmusi par aizsardzības finansējuma palielinājumu ar mērķi trīs gadu laikā sasniegt kopējo finansējumu 2,5% apmērā no IKP. Tas sekmēs nepieciešamā bruņojuma iegādi, jauna militārā poligona izveidi un armijas kaujasspēju stiprināšanu, atzīmēja premjers. Tāpat tika pārrunāta aktuālā situācija Ukrainā un nepieciešamība turpināt atbalstīt Ukrainai cīņā pret Krievijas militāro agresiju.
Kariņš norādīja, ka arī Latvija turpinās sniegt visa veida atbalstu Ukrainai un uzsvēra, ka tikai Ukrainas uzvara apturēs Krievijas režīma militārās ambīcijas.
Ziņa papildināta