Samits kļuva arī par apliecinājumu, ka ASV politika attiecībā uz Baltijas valstīm paliek vismaz nemainīga, turklāt ir labas perspektīvas jūtamai politiskās, militārās un ekonomiskās sadarbības paplašināšanai un, var teikt, arī Baltijas valstu statusa paaugstināšanai.
Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) uzsver, ka ir apspriestas "ļoti konkrētas lietas, kas saistās ar Baltijas valstu aizsardzības stiprināšanu", kā arī ekonomiskā sadarbība, tirdzniecība un it īpaši enerģētikas faktors – sašķidrinātās dabasgāzes piegādes no ASV. "Mēs vienmēr esam aizstāvējuši viedokli, ka Krievijas iecerētais gāzesvads Ziemeļu straume – 2 ir politisks projekts, un tāpat uzskata arī ASV," uzsver ministrs.
NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos (StratCom) direktors Jānis Sārts norāda, ka samits "apgāž jebkādas spekulācijas par to, ka Trampa administrācija nebūs ieinteresēta aizstāvēt Baltijas valstis". Sārts uzsver arī to, ka tiks pastiprināta ASV militārā klātbūtne reģionā, kas ir «nenoliedzami stabilizējošs faktors», kā arī atbalsts NATO izcilības centriem. Konkrēti pasākumi šo sadarbības virzienu ietvaros kļūs zināmi jau tuvākajā laikā. Sārts vēl norāda, ka ASV šobrīd "saprotamu iemeslu dēļ" ir strauji palielinājusies interese par Krieviju un bijušās PSRS valstīm. "Baltijas valstu valdības un eksperti NATO līmenī tiek ļoti augstu vērtēti savu zināšanu dēļ par šo reģionu, un šeit pastāv plašas sadarbības iespējas," stāsta StratCom direktors.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 6. aprīļa, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Timrots Plakanais
Zobs Kaulā NEBALSOTĀJS
нелоялс