Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda
"Mēs ļoti ceram, ka kopējais nodokļu parāds nākamgad nepacelsies virs 1,3 miljardiem"

Teju trīs miljardi zaudētas naudas

Iepriekšējos piecos gados kā neatgūstami nodokļu parādi norakstīti 1,8 miljardi eiro. Tiem sekos vēl 1,1 miljards eiro, intervijā Guntaram Gūtem atzīst Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Fragments no intervijas:

No 2012. līdz 2016. gadam kopumā VID dzēsis 1,8 miljardus eiro nodokļu parādu. Šie visi bija bezcerīgie parādi?

Protams. Šīs sadaļas veidojās līdz 2013. gadam. Lielākā sadaļa bija pabeigtās maksātnespējas un bankroti. Savukārt no 2013. gada, kad normatīvi atļāva īstenot vienkāršoto likvidāciju, ir tie parādnieki, par kuru likvidāciju lēmumus pieņēma jau VID, pamatojoties uz saimnieciskās darbības apturēšanu par kādiem pārkāpumiem. Tātad šīs ir divas lielās sadaļas – bankroti un likvidētie. Un procentuāli neliela sadaļa ir piedziņas neiespējamība no pagaidām vēl eksistējoša nodokļu parādnieka – gan juridiskas, gan fiziskas personas –, no kuras vismaz pēdējo trīs gadu laikā neesam spējuši neko atgūt.

Skatoties kopējā nodokļu parāda apjomu, pēdējos gados tas turas stabili virs miljarda eiro, neskatoties gan uz piedzītajiem, gan norakstītajiem nodokļu parādiem. Ko jūs plānojat darīt, lai šī summa būtiski mazinātos?

Šajos 1,3 miljardos eiro neatgūstamā sadaļa ir pietiekami liela – ap 800 miljonu eiro. Savukārt vēl 300 miljonu eiro neatgūstamo parādu veido maksātnespējīgo uzņēmumu parādi. 

Tas nozīmē, ka no 1,3 miljardiem eiro kā atgūstamus definējat ap 200 miljonu eiro...

Vai nu mēs ceram tos atgūt, vai arī tie ir tik svaigi, ka vēl neesam paspējuši tos novērtēt un secināt, kurā sadaļā tos varam klasificēt. No 800 miljonu eiro parāda jau šobrīd ir gan apturēta, gan izbeigta saimnieciskā darbība padsmit tūkstošiem nodokļu maksātāju. Šie ir parādi, kas ir uzkrājušies gan pirms krīzes, kad kāds vienkārši beidza pastāvēt, taču nenokārtoja šo faktu juridiski, gan tie ir uzrēķini, kur dažādos laikos ir bijusi dažāda pieeja un ir izskanējuši arī publiski ārkārtīgi lieli cipari, kas veidojās vienā uzrēķinā. Tas ir komplekss pasākums, kas pa gabaliņam ir jārisina. Un mēs redzam, ka tiešām ir ļoti svarīgi, kas notiek kopumā ekonomikā, ko VID nekādi nevar ietekmēt, bet ir būtiski, kas notiek šajos nodokļu administrēšanas procesos pirms piedziņas – cik ātri šīs saistības tiek konstatētas, cik ātri un kādi risinājumi tiek piemēroti. Šobrīd VID vadītāja akcentē, ka mēs vairāk domāsim, kā samērot uzrēķinu, par kādu periodu rēķināt – vai ņemt trīs gadus, vai tomēr auditu veikt par īsāku periodu. Šajā nosacītajā maisā – cik tajā nāk iekšā un cik birst ārā – tie visi ir faktori, kas ietekmē viena vai otra stabiņa augstumu.

Pašreizējie dati rāda, ka nodokļu parādu piedziņa, dzēšana un jaunu parādu rašanās cita citu "veiksmīgi kompensē", jo kopējais nodokļu parāda apjoms paliek nemainīgs gadu no gada.

Par pēdējiem gadiem tā varētu teikt – kopš 2013. gada šī summa ir tikpat kā nemainīga, tomēr nu jau sāk virzīties uz leju, jo tas, kas ir uzkrāts, mazliet straujāk iet ārā no šiem datiem. Vienkāršotā uzņēmumu likvidācija ir spēkā no 2013. gada, taču pretī ir Uzņēmumu reģistrs (UR), kuram visi šie VID lēmumi ir jāapstrādā, un mēs zinām, ka viņu resurss ir diezgan ierobežots, lai operatīvi apstrādātu visas šīs lietas. No šā gada arī UR ir paātrinājis šo procesu, piemēram, nepieņemot atsevišķus lēmumus par ieraksta izdarīšanu, ka tiešām tā nodokļu maksātāja vairs nav. Taču vienalga šī uzkrātā nodokļu maksātāju masa ir liela, un kādā brīdī tai ir jāizskrien ārā no tā "smilšu pulksteņa", kur tā ir uzkrājusies. Tāpēc šogad dzēsto nodokļu parādu cipars, salīdzinot ar pagājušo gadu, būs lielāks.

Jebkurā gadījumā 1,1 miljardu eiro pašreizējā nodokļu parāda neatgūsiet. Jūs sakāt – tā ir parādu dzēšana, es saku – norakstīšana, jo faktiski it kā nauda bijusi paredzēta, bet to nekad nesaņemsim.

Pēdējo četru gadu tendence liecina, ka ikgadējo parāda samazinājumu tiešām teju iepriekšējā apjomā atgriež jaunie parādi. Līdz ar to nākotnes situāciju noteiks gan ekonomiskā situācija un nodokļu maksātāju spēja nomaksāt nodokļus, gan arī tas, kāda būs uzrēķinu noteikšanas kārtība par jaunajiem parādiem. Protams, kāds no šiem parādniekiem nav maksājis neko, cits daļu samaksājis. Tas, ko jūs definējāt – norakstīta nauda –, daļā no lietām tur jau nav naudas, tur ir zīmēti parādi cerībā iegūt kādu bonusu kaut kur tālāk.

Visu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas, 27. septembra, numurā!
 

Top komentāri

Cik no tās ir blēdīgu administrator
C
Cik no šīs naudas sagūla blēdīgu maksātnespējas administratoru kabatās?
Kudinī
K
Kā ir citās valstīs. Piemēram, Vācijā, Lietuvā, Somijā. Citādi izskatās, ka valda fizisks un morāls bardaks savienojumā ar bezrūpību un izcili humānu attieksmi pret parādniekiem, un reālas darbības trūkums, lai to visu novērst.
Sābrs Ontūns
S
Šāda situācija nav tiesiskas valsts cienīga.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē