Viņš norādīja, ka visvairāk no šī lieguma rezidentiem strādāt ar sistēmu cieš slimnīcas, kurās rezidenti galvenokārt strādā, turklāt nereti brīvdienās, sestdienās un svētdienās lielākais darbs slimnīcā gulstas tieši uz rezidentu pleciem. Ārsti šajā laikā nestrādā, taču, tā kā rezidents e-veselības sistēmā nedrīkst izrakstīt recepti, viņam savs pacients jāpalaiž mājās bez ārstēšanas.
Kalējs uzskata, ka no šādas sistēmas cietīs arī pacienti, jo kaut arī rezidējošs, bet arī rezidents ir ārstējošais ārsts. Biedrības priekšsēdētājs ir neizpratnē, kāpēc, piemēram, piektā gada rezidents, kuram ir ļoti laba pieredze, nespēj ārstēt savu pacientu tikai tāpēc, ka sistēma to viņam aizliedz.
Pēc biedrības vadītāja paustā, gadā slimnīcās vidēji nonāk 240 rezidenti, kā rezultātā piecu gadu laikā būs vairāk nekā 1000 ārstu, kuriem ir diplomi un kuri ir daudz mācījušies, bet "netiek pie šprices" un nespēj ārstēt savu pacientu.
Kalēju saistībā ar e-veselību satrauc ne tikai liegums rezidentiem ar to pilnvērtīgi strādāt, bet arī daudzi citi jautājumi, kas vēl nav atrisināti. Piemēram, slimnīcas saskaras ar grūtībām anulēt e-darbanespējas lapas, kā rezultātā darba devēji mēdz samaksāt par lapu, kas tikusi atcelta.
Tāpat Kalējs norādīja uz to, ka, pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, redzams, ka izrakstīto e-recepšu skaits ir krietni lielāks nekā izsniegto, kas nozīmē, ka liela daļa cilvēku palikuši bez ārstēšanas. "Tur kaut kas nav pareizi," sacīja biedrības priekšsēdētājs.
Vienlaikus viņš skaidroja, ka līgumus par e-veselību noslēguši apmēram 2000 ārstu, kas ir trešā daļa no visiem Latvijas ārstiem, un tas nozīmē, ka divas trešdaļas ārstu, piemēram, gastroenterologi, šajā sistēmā nav iekļauti.
Kalējs nav sajūsmā par e-veselību, viņaprāt, sistēmai iztērēto naudu varēja iztērēt daudz lietderīgāk - novirzīt rindu samazināšanai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.
M
Dg