Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -2 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Saprast, ka svarīgs ir rezultāts, nevis prasību pildīšana

Par valsts darbā strādājošo apmācību un būtisko, kas jāņem vērā, reformējot valsts pārvaldi, ar Valsts administrācijas skolas direktori Agitu Kalviņu sarunājas Guntars Gūte.

Esat nepilnus divus mēnešus jaunajā amatā. Kādi pirmie iespaidi par šo iestādi?

Nav tā, ka es pirms tam nebūtu pazinusi Valsts administrācijas skolu (VAS) – mana līdzšinējā profesionālā darbība ir bijusi ļoti cieši saistīta ar valsts pārvaldi. Nekad neesmu strādājusi valsts pārvaldē kā darbinieks, bet mana pirmā karjera bija saistīta ar dažādiem projektiem pašvaldību jomā. Ļoti cieša saskarsme ar valsts pārvaldi man bija kopš 1991. gada, īpaši no 1995. gada, kad vadīju vienu no pirmajām Phare programmām tieši valsts pārvaldes reformu jomā. Tās ietvaros veidojām valsts pārvaldes institūcijas, tajā skaitā VAS kā centrālo iestādi valsts pārvaldē, kas nodarbojas ar ierēdņu apmācībām. Arī pēdējos astoņus gadus esmu daudz strādājusi ar valsts pārvaldi, vadījusi apmācības, tajā skaitā arī VAS.

Patiesībā ir diezgan grūti raksturot, kas ir valsts pārvalde, tiem, kuriem par to ir ļoti maz informācijas, – šī vide ir ar savu specifiku, kā jebkura liela organizācija. Jāsaka, ka valsts pārvaldi būtiski ietekmēja krīze, faktiski visām institūcijām tika ievērojami mazināts finansējums, tajā skaitā primāri līdzekļus mazinot tieši jebkāda veida apmācībām. Manuprāt, tā bija kļūda, jo mācībām ir milzīga loma veiksmīgu pārmaiņu īstenošanā un cilvēku motivēšanā. Kas mani patīkami pārsteidza – VAS tomēr spēja izdzīvot visus grūtos laikus, kad pašiem bija jānodrošina līdzekļi iestādes funkciju izpildei, jo no valsts budžeta tika piešķirts tikai finansējums telpu un komunālo maksājumu veikšanai. Pēckrīzes periodā no centralizētas mācību sistēmas pārgājām uz decentralizētu mācību sistēmu, jo katras valsts pārvaldes iestādes pārziņā ir mācību attīstības plānu īstenošana, kā arī mācībām paredzētā finansējuma plānošana. Iestādēm nav obligāti jāizvēlas VAS, ja ir kāds cits piedāvājums. Manuprāt, tas nav īsti pareizi, un mēs arī pie šā jautājuma strādāsim, gan uzreiz uzsverot, ka nevienam neko neatņemsim, jo nebūtu pareizi uzspiest kādam izvēlēties tieši VAS apmācību pakalpojumus. VAS ir izveidojusi labu piedāvājumu, kurā pievienotā vērtība ir, ka šeit pieejamie mācību un attīstības pakalpojumi pielāgoti valsts pārvaldes specifiskajiem jautājumiem, ko bieži vien nepiedāvā ārpakalpojumā. Manuprāt, pamatlietas, kas ir saistītas ar valsts pārvaldi, piemēram, juridiskās, iepirkumu, projektu vadības tēmas, valsts pārvaldē ir ļoti specifiskas.

Šobrīd ir arī paradoksāla situācija, kad VAS tāpat kā jebkuram citam pretendentam ir jāpiedalās valsts iepirkuma konkursos. Piemēram, ja VAS piedāvā apmācību programmu, kas nepieciešama kādai iestādei, viņi nevar pa tiešo veikt pasūtījumu VAS, jo atbilstoši likumam ir jārīko iepirkuma procedūra.

Sanāk, ka VAS šobrīd ir faktiski tādā pašā statusā kā jebkura privāta apmācību iestāde. Zināmā mērā pat esat spiesti konkurēt. Rodas jautājums – kāpēc tad vispār kaut vai daļēji, tomēr no valsts budžeta uzturēt šādu struktūru?

Varu piekrist, ka tas ir nedaudz neloģiski. Iespējams, bija brīdis, kad valsts iestādes uzskatīja, ka VAS nespēj nodrošināt viņu vajadzības un vēlmes, tāpēc tika nolemts arī daļu apmācību pirkt ārpakalpojumā brīvajā tirgū. Tomēr mans mērķis ir, ka VAS nodrošina to piedāvājumu, kas valsts pārvaldei ir nepieciešams, un, ja iestādes redz, ka VAS to spēj nodrošināt, pakalpojums tiek pirkts no VAS, un tikai tad, ja to nespējam nodrošināt, iestādes pērk ārpakalpojumā. Šajā kontekstā būtu nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos.

Viens no prioritārajiem darbiem, ko VAS šobrīd īstenojam, ir valsts pārvaldes pasniedzēju iekšējās kapacitātes veidošana. Valsts pārvaldē ir ļoti daudz augsta līmeņa ekspertu, kuri ir savas jomas profesionāļi, taču viņiem vēl nav izkoptas iemaņas pasniedzēja jomā. Vēlamies veidot meistarklases, modelējot situācijas un kopīgi analizējot iespējamos risinājumus, kā arī piedāvāt valsts pārvaldes speciālistiem attīstīt mācību vadīšanas pieredzi starpvalstu projektos.

Esmu pārliecināts, ka par savu iniciatīvu saņemsiet pretreakciju no privātajiem apmācību uzņēmumiem, kuriem esat tiešais konkurents – noteikti būs jautājums: kāpēc vienai struktūrai tagad tiek radīts īpašāks statuss?

Es saprotu, par ko jūs runājat, taču tajā pašā laikā neviens taču nenoliegs, ja jebkurā lielā organizācijā ir korporatīvais mācību centrs, kas nodrošina pamatapmācību. Mēs nepretendējam uz pilnīgi visu mācību vajadzību apmierināšanu. Protams, ja iestāde vēlas kādu īpašu apmācību programmu, lai iegādājas brīvajā tirgū. Taču valsts pārvaldē ir iztrūkusi sistēmiska pieeja mācību plānošanā un īstenošanā, sasaistē arī ar darbinieka karjeru, talantiem, ekspertīzes veidošanu iekšēji valsts pārvaldē. Nedomāju konkurēt ar mācību centriem. Uzskatu, ka VAS loma ir nedaudz cita.
VAS būtu centrālā struktūra apmācību ziņā, līdzīgi kā Valsts kanceleja koordinē visu ierēdņu darbu?
Savā ziņā jā, turklāt mēs ļoti cieši sadarbojamies ar Valsts kanceleju, kas veido valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politiku un apmācības ir daļa no tā. Zināmā mērā esam platforma, uz kuras pamata valsts pārvaldes speciālisti var iegūt zināšanas un dalīties zināšanās ar citiem kolēģiem. Valsts pārvaldē strādājošajiem ir svarīgi gan dalīties savās zināšanās, gan arī pilnveidoties no pieredzes bagātākiem kolēģiem.

Būsiet sava veida ierēdņu karjeras plānošanas centrs?

Primāri sevi redzam kā svarīgāko valsts pārvaldes mācību sistēmas pārvaldītāju, kas, protams, ir sasaistīts arī ar karjeras plānošanu un talantu vadīšanu. Mums ir jāveido mūsdienām atbilstoša sistēma mācību plānošanā sasaistē ar nākotnes kompetencēm, kas ir nepieciešamas valsts pārvaldē. Un šeit ir cieša sasaiste ar plānoto valsts pārvaldes reformu, tajā skaitā strādājot pie profesionālajām kompetencēm. Tad valsts pārvaldē strādājošajiem būtu skaidras karjeras iespējas, izejot attiecīgas apmācības, kārtojot kvalifikācijas testus, apliecinot noteiktu zināšanu un kompetences līmeni. Savukārt VAS attiecīgi tad būtu izveidota datubāze, kurā iekļauta informācija par valsts pārvaldē strādājošiem cilvēkiem, viņu zināšanu un kompetenču līmeni. Iespējams, nepieciešamības gadījumā mēs šo cilvēku zināšanas varētu piedāvāt arī citām valstīm, kas vēlas apgūt Latvijas pieredzi dažādās valsts pārvaldes jomās.

Tas ļautu labāk plānot valsts pārvaldi vadības līmenī?

Vadības prasmes mūsdienās ir izšķirošas, lai cilvēki justos motivēti, iesaistīti un lai viņi vispār sasniegtu noteiktos rezultātus. Tie cilvēki, kas ir augstākā līmeņa vadītāji, ir pietiekami profesionāli, bet problēma ir vidējā līmeņa vadītāju segmentā. Tieši šobrīd plānojam VAS īstenot apmācību programmas vidējā līmeņa vadītājiem. Pasaules pieredze rāda – reizi trijos gados visu līmeņu vadītājiem ir jāiziet visiem vienāds pārbaudes tests, kas sastāv no vairākām daļām – gan personīgās kompetences pārbaude, gan pakļautībā esošo darbinieku vērtējums u. c. Un tikai tad, ja vadītājs sekmīgi nokārto šo pārbaudījumu, tiek lemts par viņa tālāko karjeru. Ja augstākā līmeņa vadītāju vidē šī sistēma šobrīd ir daudzmaz sakārtota, tad vidējā līmenī vēl būtu nepieciešams sakārtot.

Vai tas veicinātu valsts pārvaldes lielāku atvērtību uzlabojumiem un pārmaiņām?

Protams. Tas ir jāveido kā sistēma, bet to nevar vienā dienā paveikt.

Sabiedrības uztverē vārds "ierēdnis" skan diezgan negatīvā nozīmē. Kāds ir jūsu vērtējums par valsts pārvaldi kopumā?

Man šķiet, ka valsts pārvaldei ir jāstiprina savs darba devēja tēls, iestādēm pašām vairāk jāstāsta par sasniegumiem. Bijušas situācijas, kad pēc kāda politiķa izteikumiem pat vesela iestāde jūtas ļoti nepamatoti apvainota. Cilvēki ir strādājuši dienas un naktis un centušies sasniegt rezultātu. Tas pats ir situācijās, kad kādā valsts institūcijā notiek kas negatīvs, mediju telpā tiek daudz un plaši tas stāstīts, tajā pašā laikā par daudzām labajām lietām tikpat kā neviens nestāsta.

Varbūt valsts pārvalde neprot stāstīt labās lietas?

Iespējams. Taču no pieredzes zinu, ka interese par labajām lietām ir ļoti maza. Piemēram, cik daudzi zina par to pašu aplikāciju Futbols, kas patiesībā ir lielisks elektroniskais rīks sistēmas pilnveidošanai. Redziet, jūs arī uz mani skatāties izbrīnā... Taču patiesībā tā ir ļoti vērtīga aplikācija, ko savulaik attīstīja Valsts kancelejas Komunikācijas departaments. Tās ideja ir vienkārša – daudzi cilvēki uzskata, ka viņus iestādēs "futbolē" no viena kabineta uz citu. Šajā aplikācijā ir iespēja ierakstīt atsauksmi par saskarsmi ar konkrēto iestādi. Visa informācija nonāk Valsts kancelejā, kur to apkopo un analizē. Tas tiešām strādā, ir reāli piemēri, kad konkrēti ierakstīta atsauksme ir radījusi konkrētas problēmas atrisinājumu. Jā, varbūt daudzi to nezina, taču mūsu problēma ir nepietiekamais finansējums – nevaram atļauties lielas publiskas kampaņas.

Kas motivē cilvēku iet strādāt valsts pārvaldē?

Tas ir raksturīgi ne tikai Latvijā, bet jebkur pasaulē – cilvēki iet uz valsts pārvaldi, jo viņiem ir iekšēja nepieciešamība izdarīt ko daudz vairāk, nekā veicot jebkādu citu darbu. Cilvēki nāk darīt lietas, kam ir daudz lielāka, sabiedriski nozīmīgāka ietekme. To man teikuši daudzi jaunie cilvēki, kuri strādā valsts pārvaldē. Varbūt tas ne vienmēr tik labi izskatās un sanāk, taču šis ir viņu mērķis. Protams, ne visiem, taču lielākajai daļai. Valsts pārvaldē patiesībā cilvēki ļoti daudz strādā. Iespējams, iemesls ir tas, ka ir ļoti daudz dokumentu un formalitāšu, kas ir jāievēro, lai pareizi īstenotu savu procesu. Un savā ziņā visu laiku šiem cilvēkiem ir uztraukums, lai uzraugošās institūcijas pārbaudē nekonstatētu, ka darbinieks nav kādu formalitāti izpildījis. Bet par jaunu darbinieku piesaisti un profesionāļu noturēšanu valsts pārvaldē jādomā ļoti nopietni, veidojot gan labāku darba devēja tēlu, gan veidojot motivācijas sistēmas.

Bet te atkal ir absurds – tieši to arī ierēdniecībai pārmet – ka esat birokrātiski burta kalpi, kas pieturas pie katras likumā ierakstītās zilbes un prasības pēc papīru kalniem.

Te ir apburtais loks, un mēs centīsimies to mainīt caur prasmēm un attieksmes maiņu, ko var panākt ar zināšanām. Tas ir viens no valsts pārvaldes reformas mērķiem – pārmaiņu ieviešana un organizācijas kultūras maiņa. Protams, tas nenotiks vienā dienā un tikai tāpēc, ka mēs to gribam izdarīt. Cilvēkiem ir jāmāca pārmaiņu vadīšana, procesu sakārtošana, jāmaina veids, kā plānojam un analizējam procesus. Un tam ne vienmēr ir nepieciešami ārēji konsultanti. Konsultanti laiku pa laikam ir nepieciešami, lai iedotu jaunu skatījumu, analīzi, bet procesu sakārtošanu var veikt daudz efektīvāk iekšēji, veidojot zināšanu un ekspertīzes bāzi. Paši varam izveidot iekšējas ekspertu grupas, jo tieši valsts pārvaldē strādājošie vislabāk zina, kas nedarbojas, un var atrast labāko risinājumu. Arī lielās starptautiskās organizācijas vairs nepaļaujas uz ārējiem konsultantiem, bet veido iekšējo ekspertu grupas, kuras pastāvīgi darbojas un koordinē nepieciešamos uzlabojumus un pārmaiņas.

Te saredzat arī VAS lomu?

Tieši tā! Mēs arī veidosim šādas ekspertu grupas, kuras valsts pārvaldes kontekstā varēs palīdzēt pārmaiņu ieviešanā gan no zināšanu, gan konkrētu procesu vadības viedokļa, tajā skaitā īstenojot reformu. Jā, varbūt tas skanēs bargi, bet, protams, ir kādai daļai cilvēku jāaiziet no valsts pārvaldes, taču reforma nerunā par cilvēku triviālu izmešanu. Tas ir ļoti nepareizs uzskats! Tā to nedara. Ir jāsaprot, kas ir liekās darbības, kas tiek veiktas, un no kā var atteikties. Tam ļoti palīdz arī tehnoloģijas. Man bija ļoti pozitīvs pārsteigums, cik plaši un lietderīgi valsts pārvaldē tiek izmantotas tehnoloģiju iespējas.

Reforma paredz samērā nelielu štatu samazināšanu – ap 6%. Vai tas nozīmē, ka valsts pārvaldē strādājošo skaits ir pietiekami optimāls, lai nodrošinātu visus procesus? Rezultātā nebūs tā, ka palikušie sūdzēsies par lielāku darba apjomu?

Savā profesionālajā pieredzē savulaik saskāros ar uzdevumu, ka organizācijas budžets visu darbību nodrošināšanai bija jāsamazina uz pusi. Taču būtiska nianse – mēs šo procesu īstenojām trīs gadu laikā, sākotnēji izvērtējot visus procesus, lai saprastu, no kādām darbībām varam atteikties, respektīvi, kādi procesi ir lieki, kādas cilvēku darbības ir iespējams aizstāt ar tehnoloģijām u. tml. Štatu samazināšana noteikti nav pašmērķis, taču efektivizācija – grozies kā gribi – gala rezultātā tik un tā noved pie štatu samazināšanas. Taču tas ir pareizais veids, nevis, kā mēs piedzīvojām krīzes laikā, kad vienkārši vajadzēja samazināt un to arī darīja, kas, protams, atstāja arī virkni negatīvu seku gan algu samazināšanas, gan citu iemeslu dēļ. Tagad plāns ir mazināt jau pieminēto normatīvismu, ko, protams, vienā dienā nav iespējams izdarīt, tomēr ir svarīgi saprast, vai tiešām ir nepieciešamība ievērot visus normatīvos noteiktos dokumentu aprites procesus, kā tas ir noteikts šobrīd. Tāpat tiks pārskatīti un sakārtoti dažādi iekšējie procesi.

Vai valsts pārvaldes reforma pēc būtības būs veiksmīga tikai tad, ja to gribēs visi iesaistītie – gan ierēdņi, gan kontroles institūcijas, gan likumdevēji, ņemot vērā valsts pārvaldes priekšlikumus uzlabojumiem? Patiesībā tai būtu jākļūst plašākai par ierēdņu sektoru?

Ir jāmaina domāšanas kultūra, un tas ir visgrūtāk. Svarīgi ir domāt un saprast, ka svarīgs ir rezultāts, nevis precīzi, līdz sīkumiem izpildītas normatīvu prasības. Priecē, ka valsts pārvaldē ienāk jaunā paaudze ar pavisam citu domāšanu. Viņi patiešām grib darīt labas un lielas lietas, darot to pēc būtības, nebaidās uzņemties atbildību un piedāvāt kardināli savādākus risinājumus procesiem, lai vienkāršāk un efektīvāk sasniegtu rezultātu, taču ir būtiski nodrošināt, lai šos cilvēkus noturētu. Jaunieši šodien vairs nepaliek pie darba devējiem, kur nevar mācīties un augt. Un te nav runa tikai par karjeru. Viņi grib strādāt valsts pārvaldē, taču, ja viņiem nedos šo morālo iespēju ar augstu uzticēšanās kredītu, iespēju pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, tad viņi nepaliks valsts pārvaldē. Intelektuālā darba veicējam ir svarīgi pastāvīgi attīstīties un augt.

Pēc cik gadiem izdosies īstenot reformu valsts pārvaldē un tā kļūs efektīva, dinamiska un augsti profesionāla?

Kultūras maiņa nekad nav ātra. Manuprāt, izmaiņu pozitīvo efektu sajutīsim pēc pieciem gadiem. Taču ļoti ticu, ka ar reformu un sistēmiskāku pieeju šajā virzienā iesim daudz straujāk, nekā tas notika pirms tam. Taču jāatceras, ka visa šā kontekstā ir svarīgi sniegt cilvēkiem kvalitatīvas zināšanas.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē