Kā ārkārtas situācija ir atsaukusies uz muzeju nozari?
Tāpat kā visas citas jomas, arī muzeji nav izņēmums. Pirmām kārtam jau krīze atstāja milzīgu iespaidu uz apmeklētājiem. Muzeji savas durvis slēdza jau 13. martā, bet atvēra tikai maija pēdējā dekādē. Skaitļi ir šādi: nozarē kopumā, salīdzinot ar 2019. gada jūnija, jūlija un augusta statistiku, apmeklējumu kritums ir 20–25%. Arī MMA muzeji iekļaujas šajos rāmjos – apmeklējumu par 23% mazāk. Būtiskākā atšķirība ir jūnijā, jo tika sasniegti tikai nepilni 40% no iepriekšējā gada rādītājiem, savukārt šā gada jūlijā un augustā – jau aptuveni 90%. Visievērojamākais samazinājums ir ārzemju tūristu vidū – 75%.
Mainījusies arī proporcija starp grupu un individuālajiem apmeklējumiem par labu pēdējiem. Būtiski mainījies arī apmeklējumu skaita sadalījums pa muzejiem. Latvijas iedzīvotāju izvēle apceļot savu zemi nākusi par labu muzejiem, kas atrodas ārpus Rīgas. Savukārt tie, kas tradicionāli interesē ārzemju tūristus, izjutuši kritumu vairāk par 70%. Tas visasāk atsaucies uz Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa memoriālo dzīvokli Alberta ielā 12, kas vienmēr saistījis ārvalstniekus kā jūgendstila un autentisks XX gadsimta sākuma mākslinieka darbnīcas piemērs.
Kādi ierobežojumi šobrīd noteikti muzejiem?
Muzeja apmeklējumā visiem jāievēro divu metru distance, un pašreiz ir jānodrošina triju kvadrātmetru platība vienam cilvēkam. Te gan jāpiebilst, ka mazie muzeji atšķiras no lielajiem. Gādājam, lai dažādas mājsaimniecības nesastaptos vienā šaurā telpā. Ja līdz šim, kamēr laikapstākļi atļāva, tie muzeji, kuriem ir āra teritorijas, pasākumus rīkoja laukā, tagad tie jāpārceļ uz iekštelpām, tātad jāņem vērā, ka jānodrošina vismaz metra distance starp cilvēkiem. Reģistrējam arī kontaktinformāciju.
Tradicionāli septembris ir dzejas mēnesis, un arī muzeji piedāvā interesantus pasākumus dzejas cienītājiem.
Jā, pasākumu organizēšana tagad prasa divtik lielas rūpes, lai tiktu ievēroti visi distancēšanās noteikumi. Taču jāuzsver: par spīti visam Dzejas dienu programma nav atlikta uz citu gadu. Turklāt 11. septembris ir Raiņa dzimšanas diena, un MMA muzejiem Tadenavā un Jasmuižā, tāpat Rīgā un Jūrmalā tas ir ļoti nozīmīgs datums. Diemžēl Aspazijas dzimšanas diena 16. martā pagāja bez pasākumiem. To varējām atzīmēt tikai ar publikācijām un materiāliem MMA mājaslapā un sociālajos tīklos.
Varbūt pagājušajā nedēļā atklātais tēlnieces Olgas Šilovas veidotais piemineklis Aspazijai Jūrmalā, Dubultos, ir zināma kompensācija nenotikušajiem viņas dzimšanas dienas pasākumiem. Vēl labāka dāvana gan būtu abu dzejnieku tā saucamā Pēperkoku namiņa Mellužos, Salacas ielā 4, saglabāšana pašvaldības īpašumā.
Tas tiešām ir brīnišķīgs notikums, un skulptūra ir skaista. Par Pēperkoku namiņu – vasarnīcu, kurā Rainis un Aspazija pavadīja savu pirmo mīlas vasaru, – tas tomēr bija jāpatur Jūrmalas pašvaldības īpašumā. It īpaši jau tāpēc, ka par spīti laikmetu griežiem tas ir saglabājies tāds, kāds bija abu dzejnieku dzīves laikā. Kā labs piemērs, kāda izskatījās Jūrmalas apbūve. Ne jau tādēļ, lai tur iekārtotu memoriālo muzeju, taču sabiedrības vajadzībām gan tas ļoti noderētu. Tas neprasītu milzīgus līdzekļus – savest to kārtībā. Jo stāsts šim namam ir brīnišķīgs! Turklāt Jūrmalas Aizsardzības biedrība bija gatava ieguldīt resursus un spēkus, lai to atjaunotu un atrastu tam jēgpilnu izmantojumu. Mēs arī būtu bijuši ar mieru vasarās to «pieskatīt», veidojot tur jauku kultūras vietu. Jo šobrīd jau tur nekas nenotiek – vienīgi jaunais īpašnieks ar jaunu ķēdi apsējis vārtiņus.
Diemžēl daļā sabiedrības jau ir tāda attieksme: kam to vajag! Muzeju tak ir par daudz! Ir bijuši pat publiski izteikumi, ka daļa no tiem jāslēdz.
It īpaši bēdīgi, ka tā domā arī daļa it kā inteliģentu cilvēku, uzskatot, ka tie visi ir nodokļu maksātāju naudas tērētāji un liekēži. Tajā pašā laikā ir vēlme veidot arvien jaunus muzejus, taču vai tālab uzreiz atteikties no jau esošajiem? Te vietā atsaukties uz Sent-Ekziperī teikto, ka esam atbildīgi par tiem, ko esam pieradinājuši. Protams, jādomā arī – vai un kā mēs veidojam jaunus memoriālos muzejus, piemēram, Regīnai Ezerai, kura ir spilgta personība Latvijas rakstniecībā. Arī tas jāizvērtē, vai jāpārdod māja, kurā ir dzīvojis ievērojams cilvēks. Diemžēl nav izstrādāta politika jaunu valsts muzeju veidošanai.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 14. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!