Departamentā norāda, ka, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, lielākā daļa sabiedrības un prokuratūras norādīto pārmetumu ir ņemti vērā un, aprīkojot darba vietu, tiek sekots līdzi, lai tiktu ievēroti normatīvi un iepriekš Satiksmes departamentā saskaņotā satiksmes organizācijas shēma.
"Turklāt pēc departamenta pieprasījuma tagad objektos tiek uzstādītas informatīvās plāksnes ar informāciju par objektu, norādīta satiksmes organizācija, atsevišķas informatīvas plāksnes ar virzienu norādēm gājējiem un brīdinājuma zīmes," apgalvo Dimante.
Kopš 2017. gada visos objektos strādājot arī neatkarīgi būvuzraugi, kuru galvenais uzdevums ir kontrolēt būvniecības procesu, lai viss tiek ievērots atbilstoši normatīvajiem aktiem un iepriekš saskaņotām satiksmes organizācijas shēmām.
"Arī Satiksmes departamenta speciālisti apseko objektus un nekavējoties norāda uz konstatētajām nepilnībām. Tāpat svarīga ir sabiedrības līdzdalība un iesaiste. Ja tiek pamanītas nepilnības būvdarbu vietā, iedzīvotāji aicināti ziņot," saka pārstāve, norādot, ka, piemēram, šajā pavasarī pēc iedzīvotāju ziņojuma nepilnības tika novērstas uz Aleksandra Čaka ielas, kad pēc SIA Rīgas ūdens pasūtījuma tika uzsākti ūdensvada remontdarbi, bet gājēju pārvietošanās vieta bija pārāk šaura.
"Tiklīdz tika saņemta informācija, tas tika novērsts nekavējoties," atzīmē Dimante.
Departamentā arī norāda, ka veicot Rīgas ielu remontdarbus, darba vietas aprīkošana notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Noteikumi par darba vietu aprīkošanu uz ceļiem, kuros norādīti pamatprincipi, kas jāievēro darba vietas izveidē un aprīkošanā.
Kā ziņots, prokurors nosūtījis brīdinājumu Rīgas domei, vairākiem uzņēmumiem un būvuzraugiem par pieļautajiem pārkāpumiem, veicot Rīgas pilsētas ielu atjaunošanas darbus 2017.gadā, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.
Veicot pārbaudi, prokurors konstatēja, ka Rīgas pilsētas Elizabetes, Dzirnavu, Stabu, Brīvības, Duntes, Zirņu un Krišjāņa Valdemāra ielu atjaunošanas laikā gājējiem un citiem mazāk aizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem nav tikusi nodrošināta droša pārvietošanās.
Piemēram, veicot būvdarbus, nebija norobežota būvdarbu zona ar palīgbarjerām, pagaidu ietve uz brauktuves nebija norobežota no ceļa braucamās daļas ar palīgbarjerām, kā arī nepamatoti tika slēgta gājēju kustība vienā ielas pusē. Turklāt būvdarbu veicēju pieļautajiem pārkāpumiem bija sistemātisks raksturs.
Tāpat prokuratūra konstatējusi, ka Rīgas dome ir veikusi likumā paredzētās darbības, lai sauktu vainīgās personas pie administratīvās atbildības, taču nav veikti normatīvajos aktos paredzētie pasākumi, lai nodrošinātu pārkāpumu savlaicīgu novēršanu.
Vainīgās personas saukšana pie administratīvās atbildības pati par sevi nav bijusi pietiekami efektīvs līdzeklis, lai nodrošinātu likuma prasību izpildi, norādīja prokuratūrā.
Prokurora pārbaudes gaitā Rīgas domei, uzņēmumiem Binders, Roadeks, A.C.B., Ceļu pārvalde, kā arī četriem būvuzraugiem piemērots Prokuratūras likumā paredzētais prokurora reaģēšanas līdzeklis - rakstisks brīdinājums par likuma pārkāpumu nepieļaujamību, informēja Majevska.