Putniņš: Varam statistiski parādīt būtisku progresu Latvijas finanšu sektorā

Tikšanās laikā Putniņš informējis par Latvijas banku biznesa modeļu radikālās transformācijas gaitu, kas tiek realizēta ciešā sadarbībā ar uzraugāmo nozari. Kā norādījuši FKTK pārstāvji, trīs pārmaiņu gados komisijas vadībā kopš 2016.gada esot notikusi banku klientu bāzes revīzija un atteikšanās no riskantā segmenta, būtisks ārvalstu noguldījumu samazinājums, sākot dominēt iekšzemes un Eiropas Savienības noguldījumiem, un panākta atbrīvošanās no nevēlamu čaulas kompāniju apkalpošanas Latvijas bankās.

FKTK informē, ka TAX3 delegācijas dalībnieki novērtējuši Latvijas paveikto riskanto nerezidentu noguldījumu apjoma samazināšanā banku sektorā, kā arī biznesa pieejas maiņu, kā arī to, ka šogad sasniegts vēsturiski zemākais ārvalstu noguldījumu līmenis Latvijas bankās - 20%.

"Aprīlī iesāktais dialogs ar kolēģiem no TAX3 komitejas šodien turpinās ļoti profesionālā gaisotnē. Man ir gandarījums, ka varam statistiski parādīt būtisku progresu Latvijas finanšu sektorā reizē ar izpratnes maiņu tirgus dalībnieku pieejā turpmākā biznesa veidošanā Latvijā," sacīja Putniņš.

Pēc viņai teiktā, īpaši pēdējo četru mēnešu laikā ir paveikts liels darbs, jo tieši risku mazināšanā saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu. "Ja 2015. gadā Latvijas bankās vietējo un Eiropas Savienības (ES) pilsoņu noguldījumi veidoja vien 65%, tad patlaban tie jau ir 90%. Savā ziņā pēdējos gados saistībā ar klientu struktūru esam radikāli pārveidojuši to, kas tika uzbūvēts 25 gados. Tas ir pilnīgi cits riska modelis, kurš tiek iestrādāts tagad biznesa stratēģijās," norādīja FKTK vadītājs.

Pēc viņa teiktā, vairs neesot iemesla runāt par riskantas naudas brīvu plūsmu Latvijā. Potenciāli riskantu noguldījumu un darījumu procents turpmāk būšot tik neliels, ka nebūšot pamata bažām, ka FKTK to nevar kontrolēt. "Fundamentālu pārmaiņu posms Latvijas banku sektorā FKTK vadībā konsekventi turpināsies. No mūsu banku puses transformācija būs paveikta līdz ar jauno biznesa modeļu iestrādāšanu to nākotnes darbības stratēģijās," skaidroja Putniņš.

FKTK vadītājs uzsvēra, ka vēsturisko pārmaiņu process, ko realizē tās Latvijas bankas, kuras bija specializējušās ārvalstu klientu apkalpošanā, notiek saskaņā ar FKTK piemēroto riska mazināšanas pieeju, kontrolētā veidā un bez liekiem satricinājumiem, nodrošinot augstus būtiskos darbības rādītājus arī šajā pārmaiņu periodā. FKTK savulaik pieprasītie paaugstinātie stabilitātes rādītāji ārvalstu segmenta bankām esot attaisnojuši sevi, jo "tas stingrs pamats, kā, pildot saistības pret klientiem, vienlaikus radikāli mainīt biznesa modeli".

Kā ziņots, TAX3 delegācijas vadītājs Petrs Ježeks, noslēdzot divu dienu vizīti Latvijā, piektdien paziņoja, ka Latvijai jāuzlabo tiesībsargājošo iestāžu iesaiste finanšu noziegumu apkarošanā.

TAX3 Latvijas apmeklējuma uzdevums bija tikties ar valsts un privātā sektora pārstāvjiem, lai izprastu Latvijas nodokļu atvieglojumu politiku. EP pārstāvji tikās ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), Valsts ieņēmumu dienesta, Kontroles dienesta, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja u.c. atbildīgo iestāžu vadību, kā arī Saeimas deputātiem, Rīgas Brīvostas pārvaldi, ABLV Bank likvidatoriem.

Ježeks norādīja, ka kopumā Latvija apzinās situāciju baku sektorā, tomēr nepieciešams veikt virkni uzlabojumus. Viņš uzslavēja Latvijas paveikto nerezidentu noguldījumu apjoma samazināšanā. Ja 2015.gadā Latvijas bankās vietējo un Eiropas Savienības (ES) pilsoņu noguldījumi veidoja 65%, tad patlaban tie ir 90%. Tāpat Latvijā būtiski samazinājies čaulas kompāniju skaits. Tomēr TAX3 ieskatā, Latvijai ir jāveic virkne uzlabojumu tiesu sistēmā, lai būtu vairāk izmeklēšanas lietu tieši finanšu noziegumu jomā un sekotu notiesājošu spriedumu. Ježeks sarunās ar Latvijas pārstāvjiem guvis pārliecību, ka tuvākajā laikā Latvijā var sagaidīt reālus izmeklēšanas rezultātus.

TAX3 komiteja turpina iepriekšējo komiteju - EP īpašo komiteju nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos (TAXE 1 un TAXE 2) un EP Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas izmeklēšanas komitejas (PANA) - darbu. Visās šajās komitejās strādājuši divi Latvijas eiroparlamentārieši - Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) un Krišjānis Kariņš (Vienotība).