Profesors: Zemes patieso vērtību nenosaka tās tirgus cena

Jūs šobrīd kopā ar kolēģiem no citām Eiropas universitātēm veicat ES pētniecisko projektu par to, kam vajadzētu gūt labumu no zemes vērtības pieauguma, un veidojat inovatīvu instrumentu kopumu, kas ļautu optimizēt teritorijas attīstības izmaksu un ieguvumu sadalījumu un atvieglot valsts un pašvaldību budžetus. Pastāstiet, lūdzu, tieši ko pētāt.

Tas radās zinātnieku apvienībā, kuri pēta zemes pārvaldīšanas jomu un apvienojušies zem nosaukuma Eiropas zemes izmantošanas un attīstības akadēmija. Runa ir par zemes izmantošanu un attīstību – saprast, kādas konkrētajā teritorijā ir zemes resursu vērtības, to izmantošanas apstākļi, un ko ar tiem var darīt. Būtībā ideja ir vērsta uz vietējo pašvaldību līmeni, jo reālie zemes pārvaldības procesi notiek pašvaldībās – tiek veidoti un pieņemti lēmumi, un tad ir jautājums – kā šo lēmumu ieviešana un izpilde ietekmē dažādus procesus, kas saistīti ar cilvēku dzīves kvalitāti, īpašuma vērtību izmaiņām. Viens ir zemes kā kapitāla vērtības izmaiņas, taču ikvienam cilvēkam ir nepieciešamība pēc dzīvesvietas, tādēļ arī tas ir svarīgi, jo viņam ir sava mājsaimniecība, kurā viņš var tālāk dzīvot un veidot vērtības, kuras viņam šķiet svarīgākās. Minētās akadēmijas pētnieku grupas dibināšanas iniciatori bija Šveices un Vācijas zinātnieki, bet pamazām tai ir pievienojušies daudzu citu Eiropas valstu zinātnieki. Reizi gadā tiekamies simpozijā, kur apspriežam paveikto un arī aktuālāko pētījumu rezultātus un secinājumus zemes izmantošanas pārvaldības jomā.

Tātad šī problemātika aktuāla ne tikai Latvijai un citām Austrumeiropas valstīm, bet arī citur pasaulē?

Precīzi. Piemēram, ASV ir daudz jautājumu par efektīvu zemes izmantošanu, viņiem pat ir izveidota speciāla metodoloģija, ar kuru nosaka zemes izmantošanas vērtību. Proti, nevis zemes kā nekustamā īpašuma vērtību, bet tieši zemes izmantošanas vērtību. Šajā gadījumā tas, protams, ir saistīts ar ļoti lielām zemes platībām šajā valstī – gan neapgūtām, gan lauksaimniecībā izmantotām zemēm, kurās saražotos lauksaimniecības produktus vairs nevar realizēt tirgū ar tādiem nosacījumiem kā agrāk. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir lielāki zaudējumi vai arī nav pietiekamā apjomā ieguvumi, kā bija iepriekš. Un šajā gadījumā tiek lietoti vērtēšanas paņēmieni, lai cilvēkiem nenāktos nodokļos samaksāt visus ienākumus.

Kā jūs to domājāt?

Ir ražojumu tirgus un nekustamā īpašuma tirgus. Nekustamā īpašuma vērtība it kā attiecas uz otro. Šie ir divi atšķirīgi tirgi, tomēr, ja domājam no īpašuma īpašnieka jeb izmantotāja viedokļa, vērtībai būtu jāatspoguļo ieguvums no īpašuma izmantošanas. Lai no nekustamā īpašuma iegūtu ne tikai pats tā īpašnieks, bet plašāka sabiedrība, iekasējot par konkrēto nekustamo īpašumu nodokli (NĪN), tiek veikti dažāda veida uzlabojumi.