Kā skaidro ministre, nākotnes izglītības kontekstā būtiska ir arī izglītības un industrijas mijiedarbība. Uzņēmēji aktīvi ienākot izglītības vidē, lai skolas spētu sniegt bērniem tādas prasmes un kompetences, kas ir saistītas ar reālo darba vidi. Kā skaidro ministre, ja līdz šim darba vidē balstītas mācības bija vairāk raksturīgas profesionālajām mācību programmām, tad šobrīd tās ienāk arī augstskolu izglītībā, un labās prakses piemērus esot nepieciešams izvērst valsts mērogā.
Ministre uzsver, ka uzņēmumi veido arī savu iekšējo mācīšanās kultūru, piemēram, aicinot darbiniekus noteiktas dienas veltīt mācībām darba laikā, nevis mācīties vakaros vai brīvdienās. Tāpat izmaiņas ienākot izglītības iestāžu vidū, kur profesionālajā izglītībā šobrīd ir nodrošināta iespēja iziet atsevišķus mācību moduļus pēc darbinieku nepieciešamības.
Ministre uzsver, ka pēdējo gadu laikā Latvijas izglītībā esot paveiktas būtiskas lietas - uzsākta jaunā mācību satura īstenošana un sperti pirmie soļi augstākās izglītības reformā. Kā skaidro amatpersona, laika posms, kas bija nepieciešams šo pārmaiņu sākšanai, skaidri apliecina, ka jau šodien ir jārunā arī par izglītību 2050.gadā un pat 2070.gadā.
Muižniece uzskata, ka šobrīd svarīgākais ir domāšanas maiņa visos līmeņos - tajā, kā izglītības procesu uztver skolēni un studenti, skolotāji, skolu un augstskolu vadītāji, vecāki un citi iesaistītie.
Muižniece uzskata, ka, ņemot vērā sabiedrības un darba tirgus attīstības tendences un to, ka nākotnē radīsies jaunas profesijas, izglītības procesam jābūt veidotam tā, lai cilvēks būtu pēc iespējas labāk sagatavots ikvienā dzīves posmā. Tas nozīmējot elastīgāku mācību formu un iespēju pilnvērtīgi apgūt pamatzināšanas un pamatkompetences, lai dzīves laikā varētu mainīt profesiju vai nodarbošanos, ja tas nepieciešams.
Ministre skaidro, ka pasaule mainās milzīgā ātrumā un tas nozīmē to, ka ir neiespējami iemācīties noteiktas lietas vai prasmes un būt drošam, ka tās noderēs visas dzīves laikā. Tā vietā varot iemācīties mācīties un pilnveidot prasmes, lai ikvienā situācijā spētu pielāgoties un saglabāt konkurētspēju.
Ministre uzsver, ka ir jāapgūst spēja pielāgoties un būt soli priekšā pārmaiņām. "Daudzos aspektos mūsu izglītība ir spēcīga un konkurētspējīga, taču pagaidām vēl neesam iemācījušies izcelt pozitīvo un lepoties ar sevi. Ļaujoties vīzijai par nākotni, mums jāatceras arī par jau paveikto, atmetot kautrīgumu. Mēs drīkstam runāt par labām lietām un saviem sasniegumiem, mēs drīkstam sapņot un radīt savus labos piemērus, kam sekos citi, ne tikai sekot citu piemēram," atgādina Muižniece.