Zviedru uzņēmums Eolus turpina izvērsties – bez lieljaudas vēja parkiem Tukuma un Dobeles novadā tāds tiek plānots arī Elejas pusē. Vēja parkus piekrastē domā attīstīt arī Latvenergo, bet ne agrāk par 2023. gadu un ne bez valsts atbalsta. Kā tas iet kopā ar zviedru plāniem?
Faktiski jau tāda īpaša zaļā gaisma no Ekonomikas ministrijas Eolus nav nepieciešama. Var būt scenārijs, kurā pašvaldība savu lēmumu deleģē valdībai, bet nevaram viņiem dot vai nu zaļo, vai sarkano gaismu.
Vai tas uzlabos konkurenci?
Latvijā jo vairāk dažādu ražotāju, jo būtībā labāk. Mēs darbojamies brīvajā tirgū un kā politikas veidotāji nevaram, negribam un nedrīkstam radīt Latvenergo labākus tirgus apstākļus kā jebkuram citam spēlētājam, kurš vēlas ienākt tirgū. Zviedrijas attīstītāji ir pieredzējuši tieši vēja enerģijas jomā, tā ir viņu dabiskā priekšrocība. Viņiem ir plaša pieredze Zviedrijā, viņiem ir zināmi gan tehniskie parametri, gan ražotāju parametri, gan cilvēki, kas spēj vadīt procesus, līdz ar to pavisam noteikti viņi ir labākā pozīcijā nekā tie komersanti, kuri šajā upē mēģina vien iekāpt.
Kādi vēl veidi zaļās enerģijas attīstībai ir plānā bez vēja parkiem? Uz ko virzās Latvija?
Izvēles iespējas ir plašas. Nav tā, ka būs viens dominējošais veids. Vēja enerģija šobrīd ir lētākā no zaļajām enerģijām, līdz ar to ir prognozējams, ka tai būs liela loma. Vienlaikus mums ir vietējie resursi, kas ļauj turpināt izmantot plašāk biomasu kā atjaunojamo energoresursu, – te mēs runājam par centralizēto siltumapgādi, kurā vēl ir potenciāls no gāzes iekārtām pāriet uz biomasu.
Tas varētu arī mazināt Latvijas atkarību no Krievijas?
Jā. Tad vēl ir jautājums, kā stimulēt saules paneļu izmantošanu iedzīvotāju un uzņēmumu vidū, kur šīs tehnoloģijas kļūst arvien pievilcīgākas. Labu piemēru varat redzēt Salaspils siltumā, kas varētu izmantot saules enerģiju centralizētajā siltumapgādē. Tāpat būtisks aspekts ir, kā palielināt zaļās enerģijas īpatsvaru transportā. Elektromobiļi ir viens no virzieniem. Diskusijās par OIK saņemošajām biogāzes stacijām aktuāls ir jautājums par biometāna izmantošanu transportā. Nav tā, ka iespēja būs tikai viena un tajā virzienā arī iesim. Mēģinām skatīties uz kopējo situāciju, cik plaši var, vērtējot, kas ir tautsaimniecībai izdevīgākie un izmaksu ziņā efektīvākie risinājumi.
Visu interviju lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 4. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Tusnelda
Pareizaisvirsraksts
Vējdzirnavu zeme