Statistikas dati rāda, ka uz eksportu orientētā kokrūpniecība šobrīd lielā mērā velk visu Latvijas ekonomiku – 12,5% kāpums jūlijā salīdzinājumā ar pērno jūliju. Kāds tam iemesls?
No visiem tiem Covid-19 scenārijiem, kas tika prognozēti aprīļa sākumā, īstenojies visoptimistiskākais. Vienlaikus jāuzsver – šeit runāju par visoptimistiskāko scenāriju, kas tika prognozēts brīdī, kad bija ļoti dziļa krīze un neziņa par nākotni. Šā iemesla dēļ es tomēr negribētu nosaukt šo gadu kokrūpniecības nozarē par ļoti labu vai izcilu. Protams, ir piedzīvotas pozitīvas izmaiņas, piemēram, daudz ātrāk atdzīvojies būvmateriālu tirgus (ap 50% Latvijā saražotās koksnes produkcijas izmanto būvniecībā), un šobrīd situācija ir diezgan pozitīva. Ja runā par mēbelēm – šis ir ilgtermiņa investīciju segments, kurā pašlaik Eiropā kopumā cilvēki atturas izdarīt pirkumus tik daudz, kā ierasts. Savukārt salīdzinoši slikta situācija ir celulozes jomā – ņemot vērā, ka šogad bija teju pilnībā apstājies tūrisma bizness, krasi samazinājās pieprasījums pēc dažādu reklāmas un informatīvo bukletu ražošanas. Tas bija viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmēja papīra patēriņa krišanos. Attiecīgi pēc mūsu nozares izpratnes tas nozīmē ievērojamu pieprasījuma kritumu pēc koku galotnes daļām un šķeldas, kas ir celulozes izejviela.
Runājot par 12,5% eksporta kāpumu – lielā mērā tas skaidrojams nevis ar izcilu šo gadu, bet ar to, ka pērn tieši vasaras mēnešos piedzīvojām nozīmīgu kritumu. Tādējādi it kā labos rezultātus šogad ietekmē bāzes cipars pagājušajā gadā, ar ko salīdzina rezultātus. Ja pērn būtu sasniegti iepriekš prognozētie rezultāti, tad šogad faktiski esam zem pagājušā gada rādītājiem, sevišķi ņemot vērā, ka atsevišķās produktu grupās cenas šogad ir samazinājušās. Turklāt – lai arī cik ļoti mēs vēlētos nākamajā gadā izjust stabilitāti tirgū, visticamāk, arī nākamo gadu par labvēlīgu nosaukt nevarēsim.
Iemesls šādai prognozei ir situācija pasaulē kopumā vai iekšējie faktori Latvijā?
Esam izteikti uz eksportu orientēta nozare – aptuveni 90% nozares produkcijas dažādās produktu grupās pēc būtības tiek eksportēti. Proti, ja Latvijas kokzāģētava izgatavoto dēli pārdod vietējam ražotājam, kurš izgatavo mēbeli eksportam, oficiālā statistika darījumu ar dēli iegrāmatos kā vietējo tirgu, bet faktiski tas tiek eksportēts. Vērtējot situāciju pasaulē un tās ietekmi, jāsaprot divas būtiskas nianses. Viena – tēlaini runājot – visi esam sēdējuši sastrēgumos, nereti domādami, ka kaut kur priekšā ir kāds negadījums, kas kavē satiksmi, taču beigās izrādās, ka sastrēguma galā nekādu šķēršļu nav. Iespējams, kādā brīdī kāds autovadītājs ir pamatīgi samazinājis ātrumu, kas automātiski sabremzējis visu plūsmu. Šobrīd tas pats notiek pasaules tirgos. Gada sākumā izejvielu plūsmu ritmu izjauca pandēmijas izraisītās sekas Ķīnā, savukārt pandēmijas izplatīšanās Eiropā pavasarī šīs plūsmas izjauca jau pilnībā. Ņemot vērā, ka visi sākotnējie situācijas attīstības scenāriji bija ļoti drūmi, mūsu pasūtītāji pat baidījās veikt pasūtījumus. Būtībā pilnībā bija apturēta ierastās izejvielu un preču apgādes ķēde. Rezultātā pašlaik daudzos tirgos atsevišķiem produktiem ir izveidojies deficīts, tāpēc lokāli ir pat cenu pīķi, piemēram, ASV atsevišķos koksnes produkcijas segmentos cenas pieaugums ir vērtējams vairākās kārtās, arī Lielbritānijā atsevišķiem produktiem cenas pieaugums bijis ievērojams. Taču vēl pavasara sākumā produkcijas piegādātāji, prognozēdami, ka krīzes dēļ pieprasījums ierastajos tirgos mazināsies, noslēdza piegādes līgumus ar klientiem citos tirgos, bet pēc tam radās situācija, ka iepriekšējie klienti pat vēlējās palielināt pasūtījuma apjomus. Līdz ar to šie notikumi savā ziņā ir vēl pastiprinājuši ierasto loģistikas ķēžu noslodzi. Taču ir arī otrs faktors – patlaban aktuālā distancēšanās nepieciešamība samazina produktivitāti. Ja darbs ražošanā notiek divās maiņās, uzņēmuma īpašniekam jānodrošina, lai dažādās maiņās strādājošie darbinieki savstarpēji nesatiktos. Iepriekš šie cilvēki varēja viens otru nomainīt, ražošanas procesā netaisot pārtraukumu, tagad nepieciešams laiks, kamēr vienas maiņas darbinieki aiziet mājās, un tikai tad darbavietā var ierasties otrā maiņa. Loģiski, ka šā faktora dēļ produktivitāte tādam pašam cilvēku skaitam kā iepriekš krītas aptuveni par 10–15%. Šīs visas lietas izraisa likumsakarības, kas būtībā samazina realizācijas apjomus gan šogad, gan, visticamāk, arī nākamgad. Pat arī tādā gadījumā, ja vakcīna pret Covid-19 būs pieejama jau tuvākajos mēnešos.
Arvien vairāk izskatās, ka Brexit beigsies bez vienošanās. Kā tas var ietekmēt eksportu? Lielbritānijas tirgus ir svarīgs kokrūpniecības nozarei.
Lielbritānija ir atkarīga no koksnes produkcijas importa, un tas ļauj cerēt, ka Latvijas kokrūpniecības produkcijas ražotājiem situācija Lielbritānijas tirgū dramatiski nemainīsies neatkarīgi no tā, vai Brexit notiks ar vienošanos vai bez tās. Ievedmuitas, piemēram, dēļiem, kā nav bijušas, tāpat arī nebūs pēc Brexit. Šie tarifi mainīsies atsevišķiem produktiem – saplāksnim, kokskaidu plātnei – tā no pašreizējiem nulles procentiem pakāpsies līdz 6–7%. Bet pārsteigumi būs detaļās, kas var izraisīt arī lielus jucekļus.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 17. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!