Politiķis norādīja, ka patlaban ir grūti novērtēt, kas Putinam liktu apstāties, jo neviens NATO netaisās stāties pretī Krievijai ar militāru spēku. EP deputāta ieskatā, apspriest savstarpējas drošības garantijas militāras eskalācijas laikā arī šķiet neiespējami. Pēc Ijaba paustā, pašlaik pietiekami skaidri redzams, ka Krievijas prezidents nedomā par diplomātiskiem risinājumiem, bet mēģina panākt savu ar spēku.
Runājot par tā dēvēto Luhanskas un Doņeckas "tautas republiku" atzīšanu, EP deputāts norādīja, ka līdz ar to Krievija juridiski atzīst to, kas jau astoņus gadus ir fakts - separātistu varu tur nodrošina Krievijas specdienestu, armijas klātbūtne un Krievijas finansiālais atbalsts.
Ijabs akcentēja, ka viens no jautājumiem, kas patlaban nodarbina visus, kādās robežās Putins šo "atzīšanu" īstenos: vai tas notiks Krievijas jau "de facto" okupēto teritoriju robežās, vai arī Krievija ar militāru spēku sāks šo "tautas republiku" paplašināšanu, okupējot Doņeckas un Luhanskas apgabalus un citas Ukrainas teritorijas.
"Kopumā nekas neliecina par deeskalāciju, jo Kremlis diemžēl dodas pretējā virzienā, faktiski ievedot savu karaspēku Ukrainā," sacīja politiķis, paužot cerību, ka vēl šonedēļ Eiropas Savienība (ES) pret Krieviju noteikts sankcijas.
Pēc EP deputāta paustā, patlaban vairs nav spēkā samits starp Krieviju, ASV un Eiropas lielvalstīm. Ijaba ieskatā, Eiropa ir pietiekami norūpējusies, jo, piemēram, Francija sasauca drošības padomi, bet Vācija ir atteikusies no "Nord Stream 2" sertifikācijas. Politiķis norādīja, ka patlaban būtiski saprast, vai, kad un cik lielā mērā Putins taisās izvērsīs agresiju pret pārējo Ukrainas teritoriju.
Ijabs norādīja, ka Latvijas gadījumā viena no papildus problēmām šīs eskalācijas kontekstā ir tas, ka militārā ziņā Krievija ir anektējusi Baltkrieviju. Tas ir satraucoši, jo Latvijai ir robeža ar Baltkrieviju, kuras līderis ir gatavs uz dažādām provokācijām attiecībā uz Rietumiem.
"Mūsu Rietumu sabiedrotajiem - ASV, Lielbritānijai un citām NATO dalībvalstīm - būtu jāsaprot, ka šis ir brīdis, kad nepieciešams stiprināt Austrumu flangu, tai skaitā ar personālu un tehnikas izvietošanu Baltijas valstīs. Mēs esam pārliecinājušies, ka diplomātiski argumenti un kompromisu meklēšana nestrādā. Tiek īstenotas vienpusējas agresīvās darbības, kuras Eiropai principā nav iespējams novērst. NATO ir jāuztver Austrumu flanga drošība daudz nopietnāk," sacīja EP deputāts.
Politiķis arīdzan uzsvēra, ka Krievijas pieprasītās "drošības garantijas" bija tikai iegansts, lai varētu sasniegt savus agresīvos mērķus. Viņš norādīja, ka arī vienai no Latvijas ārpolitikas galvenajām prioritātēm jābūt Ukrainas stiprināšanai visādos veidos, jo Ukraina atrodas kara stāvoklī un karo ar Krieviju kopš 2014.gada.
"Patlaban galvenais trieciens Ukrainai ir nācis ļoti agresīvā veidā. Skaidrs, ka valsts noturība, neraugoties uz to, ka Ukrainā patiešām ir varonīgi un drosmīgi cilvēki, nav bezgalīga. Tāpēc viņiem ir jāpalīdz gan militāri, gan finansiāli, lai Ukraina to varētu pārdzīvot," sacīja Ijabs.
Jau ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien atzina tā dēvēto Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību, neraugoties uz rietumvalstu brīdinājumiem, ka šāds solis var novest pie jaunām sankcijām.
Putins pirmdienas vakarā uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" tā sauktajās Donbasa "tautas republikās". Šis dekrēts nozīmē oficiālu Krievijas armijas ievešanu šajās jau iepriekš faktiski okupētajās Ukrainas austrumu teritorijās.
1. Viso pilsētām
pari