No ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro. Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai Eiropas Komisijā (EK) pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Tāpat Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.
Eberhards norādīja, ka nav pamatota publiskajā telpā izskanējusī informācija, ka Latvija nav pieteikusies visai no ES Atveseļošanas fonda pieejamai grantu naudai, konkrēti mainīgajai daļai jeb pēc tagadējām aplēsēm virs 300 miljoniem eiro.
"Patlaban ir neiespējami runāt par to, ka kāds kaut ko ir zaudējis, jo EK vēl diskutē par metodoloģiju, kādā veidā mainīgā daļa būs pieejama. Patlaban piedāvājums paredz, ka ES Atjaunošanas fonda mainīgā daļa tiks noteikta 2022.gadā, ņemot vērā valsts ekonomiskos rādītājus. Pēc pašreizējām aplēsēm Latvijai pieejamā mainīgā daļa ir aprēķināta aptuveni 300 miljoni eiro, tomēr gala summa būs zināma 2022.gadā un, atkarībā no Latvijas ekonomikas rādītājiem, tā var mainīties," skaidroja Enerhards.
Viņš piebilda, ka Latvijai pieejamā mainīgā daļa virs 300 miljoniem eiro tika noteikta, ņemot vērā konkrēta perioda ekonomikas prognozes, tomēr, ja ņemtu vērā aktuālās ekonomikas prognozes, tad Latvijai pieejamā mainīgā daļa no fonda būtu zem 200 miljoniem eiro. FM pārstāvis atkārtoti uzsvēra, ka Latvijai pieejamās ES Atveseļošanas fonda mainīgā daļa būs zināma 2022.gada vidū.
Eberhards arī atzina, ka Latvija EK nosūtītajā atveseļošanas mehānisma saskaņojumā neietvēra projektus par papildus 300 miljoniem eiro, jo, norādot šādu summu, kas vēlāk var izrādīties zemāka, var rasties situācija, ka valstij no budžeta būs jāfinansē radusies starpība, tādējādi radot budžeta deficītu.
Tāpat FM pārstāvis stāstīja, ka drīzumā par šo jautājumu sāksies diskusijas ar EK. "Ja EK nāks klajā ar jaunu risinājumu mainīgās daļas aprēķinam, tad ņemsim to vērā un piedāvāsim valdībai par to lemt," atzina Eberhards.
Savukārt komentējot Latvijas pozīciju attiecībā uz pieejamajiem 2,5 miljardiem eiro aizdevumiem jeb summai, kas valstij būs jāatmaksā, Eberhards atzina, ka par šo iespēju tiks domāts vēlāk, jo tikai vasarā gaidāms EK piedāvājums, pēc kādiem nosacījumiem valstis šim aizdevumam varēs pieteikties.
"Ja spēles noetikumi aizdevuma daļai būs tik pat strikti kā grantu daļai, tad mums būs jāveido tādi paši tematiski ieguldījumi kā grantu daļai, proti, konkrēts procents jānovirza klimata mērķu sasniegšanai un digitalizācijai," skaidroja FM pārstāvis.
Tā kā šī ES Atveseļošanas fonda sadaļa ir saistīta ar valsts parāda palielināšanu, tad FM pārstāvis pauda pārliecību, ka pirms lemt par to, vai Latvijai izmantot šo aizdevumu, būs jāsalīdzina šī aizdevuma iespējas ar alternatīvām iespējām, piemēram, vai Valsts kase nepieciešamos līdzekļus var aizņemties starptautiskajos tirgos par izdevīgākiem nosacījumiem.
Eberhards informēja, ka nākamnedēļ sāksies pārrunas ar EK par Latvijas iesniegto ekonomikas atveseļošanas mehānismu, kas paredz no ES Atveseļošanas fonda dažādiem projektiem novirzīt 1,65 miljardus eiro. Plānots, ka sarunas noritēs līdz marta beigām, bet valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.
FM pārstāvis prognozēja, ka būtiskākais strīdus ābols sarunās ar EK nebūs tik daudz par investīciju sadaļu, cik Latvijas iecerēto reformu sadaļu.
LETA jau vēstīja, ka Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna projekts februāra sākumā tika iesniegts izvērtēšanai EK. Pēc viedokļa saņemšanas no EK un sabiedriskās apspriedes rezultātiem, plāna projekts sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem tiks pilnveidots.
Darbs pie Latvijas plāna ieviešanas tika organizēts sešos virzienos - klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara.
No Atveseļošanās plāna līdzekļiem, pēc EK ieteikumiem, 20% plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% - klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai plānots novirzīt 330 miljonus eiro, veselības nozares projektiem - 181,5 miljonus eiro, ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām - 165 miljonus eiro, bet likuma varas stiprināšanai - 33 miljonus eiro.