Būvniecības izmaksas augs

Pirmkārt, Baltijas tirgu tuvākajā nākotnē būtiski ietekmēs cementa pieejamība Skandināvijā, jo lielākie cementa ražotāji Zviedrijā ir saskārušies ar būtiskiem kaļķakmens ieguves ierobežojumiem vides aizsardzības vārdā. Nākamgad cementam, visticamāk, Zviedrijā tiks noteiktas kvotas, līdz ar to augs pieprasījums, un tas jūtami ietekmēs cementa un betona izstrādājumu cenas visā Baltijā. 

Otrkārt, nekur nav pazudušas globālās piegāžu ķēžu problēmas, un šādā noskaņā būs jādzīvo arī nākamgad. Daudz neskaidrību rada gaidāmais energoresursu – elektrības, dabasgāzes, degvielas – izmaksu pieaugums, ko noteikti izjutīs katrs, kura darbā ir svarīga preču vai izejvielu piegāde. 

Treškārt, Igaunijā vai Lietuvā līdzsvars starp privāto un publisko pasūtījumu ir apmēram 50/50, bet Latvijā publiskais pasūtījums aizņem aptuveni 75% tirgus. Jārēķinās, ka tādi apjomīgi publiskā segmenta projekti kā dzelzceļš Rail Baltica arī var ietekmēt būvniecības izmaksu pieaugumu visā nozarē.

Vēl viens faktors, ar kuru būs jārēķinās, ir darbaspēka pieejamība. Bezdarbs Rīgā šobrīd tuvojas 3–4% atzīmei, t. i., situācijai, kad strādā visi, kas to vēlas. Situācijā, kad trūkst darbaroku, risinājums varētu būt darbaspēka importēšana no ārzemēm, piemēram, Ukrainas. Importētais darbaspēks nebūt nav lētāks kā vietējais, bet ar pašu resursiem darba apjomu nespēsim paveikt vai arī piedzīvosim astronomisku izmaksu pieaugumu. Kā veicināt darbaspēka pieplūdumu, turklāt tā, lai nodokļi tiktu maksāti Latvijā, nevis pa ceļam Polijā vai Lietuvā, – tas ir jautājums, kas jārisina politiķiem.

Tomēr, lai gan Covid-19 pandēmijas ietekmē atsevišķas nozares ir smagi cietušas, kopumā Latvijas sabiedrība pirktspēju nav zaudējusi. Paredzams, ka privātpersonu segmentā nekustamo īpašumu cenas celsies tikai tādā apmērā, kādā pieaugs būvniecības izmaksas. Protams, pircējam ir jāspēj salāgot vēlmes ar iespējām, taču iespējas būs – būvnieki būvēs, un bankas kreditēs. 

Jāpiebilst, ka ir gaidāmas izmaiņas īres tirgū, pateicoties jaunajam Īres likumam. Domāju, ka turpmāko piecu gadu laikā izveidosies patērētāju segments, kas izvēlēsies īres tirgu nevis kā pagaidu, bet gan kā pastāvīgu risinājumu, ja būs atbilstošs piedāvājums. Lai arī pašlaik īrējot nākas maksāt vairāk nekā pērkot, īres mājoklis dod lielu brīvību jebkurā brīdī mainīt dzīvesvietu un tās platību tā, kā to prasa aktuālā situācija privātajā vai profesionālajā dzīvē. Investori, kas ieguldīs īres namu būvniecībā, var izrādīties lielākie ieguvēji – kurš pirmais ienāks šajā segmentā, tam būs lielāki riski, bet arī daudz lielākas iespējas darboties netraucēti, jo konkurence būs maza.