No 35% aptaujāto, kas šādus produktus lieto, 26% to dara regulāri, bet 9% - atsevišķās reizēs.
Savukārt 37% respondentu atzinuši, ka nekad nav lietojuši tabaku un nikotīnu saturošus produktus, bet 27% - agrāk to darīja, bet tagad vairs nelieto. Vēl 1% aptaujāto bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.
Aptaujas dati rāda, ka salīdzinoši biežāk regulāri tabaku un nikotīnu saturošus produktus lieto vīrieši, ļaudis ar pamata un vidējo izglītību, zemiem ģimenes ienākumiem uz vienu cilvēku (līdz 300 eiro), kā arī vidējiem personīgajiem ienākumiem (līdz 500 eiro).
Lielākā daļa jeb 69% aptaujāto tabaku un nikotīnu saturošo produktu lietotāju piekrituši apgalvojumam, ka pieaugušajiem smēķētājiem ir jābūt pieejamam alternatīvu bezdūmu produktu klāstam, kā arī objektīvai informācijai par tiem. Savukārt teju puse jeb 48% tabaku un nikotīnu saturošo produktu lietotāju piekrīt, ka pieaugušo smēķētāju iedrošināšana pilnībā pāriet uz alternatīviem bezdūmu produktiem varētu būt viens no veidiem, kā samazināt cigarešu dūmu radīto kaitējumu sabiedrībai.
Aptauja "Tabaku un nikotīnu saturošo produktu lietotāju viedoklis par nozarei un sabiedrībai aktuālām tēmām" veikta šā gada aprīļa beigās un maija sākumā, kopumā aptaujājot 1774 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 60 gadiem. No tiem 615 bija tādi, kas lieto tabaku un nikotīnu saturošos produktus.
Kā seminārā atzina beztabakas nikotīna spilventiņu ražotāja "Swedish Match" komunikācijas direktors Norvēģijā un Baltijas valstīs Nils Erlimo, Zviedrijas un Norvēģijas piemērs liecina, ka pie attiecīgiem apstākļiem, tostarp pieejamas informācijas un pieejamām mazāk kaitīgām cigarešu alternatīvām, kā arī saprātīgas valsts politikas, sabiedrībā cigarešu smēķēšana ievērojami mazinās.
Viņaprāt, Latvijas gadījumā svarīgi ierobežot cigarešu smēķēšanu, nevis ierobežot mazāk kaitīgās alternatīvas.
Tikmēr Bezdūmu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Sproga pauda, ka vairāki pēdējā gada laikā pieņemtie lēmumi liek domāt, ka cigaretes sargā Latvijas nodokļu politika un politiķi.
"Viņiem izdodas, jo jaunākie dati par mazumtirdzniecībā realizētajām akcīzes precēm liecina - pieaudzis parasto cigarešu patēriņš, bet samazinājusies mazāk kaitīgas bezdūmu alternatīvas - karsējamās tabakas - lietošana," sacīja Sproga.
Jau ziņots, ka Saeima pērn pieņēma grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli", paredzot strauju akcīzes nodokļa likmes kāpumu karsējamai tabakai, kā arī likmes pieauguma turpināšanu citiem tabakas produktiem.
Izmaiņas paredz, ka no 2023.gada 1.janvāra nodokļa likme karsējamai tabakai būs jau 218 eiro par 1000 gramiem, iepretim 75 eiro pērn. Līdz tam minētais nodoklis karsējamai tabakai augs pakāpeniski - no 2021.gada 1.janvāra tas ir 160 eiro par 1000 gramiem, bet no 2022.gada 1.janvāra būs 207 eiro.
Akcīzes nodoklis cigāriem un cigarillām no 2023.gada 1.janvāra kāps līdz 126,7 eiro par 1000 minēto produktu vienībām, bet cigaretēm - līdz 104 eiro par 1000 produkta vienībām vai līdz 15% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas. Akcīzes nodoklis cigaretēm līdz 2023.gadam augs pakāpeniski par aptuveni 5% gadā.
Sproga pauda, ka situācija ir absurda, jo viens no attīstīto pasaules valstu veselības politikas vadošajiem pamatprincipiem ir maksimāli ierobežot tradicionālo un veselībai ļoti kaitīgo cigarešu smēķēšanu.
"Aktīvi tiek meklēti risinājumi un alternatīvas, kas palīdz gan mazināt tradicionālo cigarešu smēķēšanu, gan stimulē cilvēkus atteikties no šī kaitīgā ieraduma pavisam," uzsvēra Sproga.
Savukārt Igaunijas bezdūmu produktu lietotāju alianses pārstāvis Ingmars Kurgs atzina, ka Igaunija pieredzēja nepārdomātas nodokļu politikas un neatbilstoša regulējuma sekas - apjomīgs nelegālais tirgus vismaz 80% apmērā, kā arī produktu neatbilstoša un veselībai kaitīga lietošana mājas apstākļos, pašiem jaucot dažādus e-cigarešu šķidrumus un garšas. Šo situāciju daļēji novērsa valdības lēmums uz laiku pilnībā atcelt akcīzes piemērošanu elektronisko cigarešu šķidrumiem, tāpat sabiedrībā sākušās diskusijas par saprātīgu nodokļu politiku bezdūmu produktiem.
Bezdūmu nozares asociācija ir nevalstiska organizācija ar mērķi veicināt konstruktīvu diskusiju par samazināta riska alternatīvām pieaugušajiem, cigarešu kaitīguma mazināšanu un bezdūmu sabiedrības veidošanu.