Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) jau iepriekš norādīja, ka ES līmenī ir sākušās sarunas par iespējamu Krievijas sankcionētu aktīvu novirzīšanu Ukrainas valsts atjaunošanai pēc kara, tādēļ šajā jautājumā vēlāk būs nepieciešama arī valdībā apstiprināta nacionāla pozīcija.
Beķeris norādīja, ka patlaban ES dalībvalstis iesaldē tos ekonomiskos un saimnieciskos resursus, kuri pieder personām, pret kurām ir noteiktas ES sankcijas. Šo resursu izmantošana un novirzīšana Ukrainas valsts atjaunošanai pēc kara nozīmētu to konfiskāciju, taču ES regulas konfiskāciju neparedz.
"Konfiskācija var tikt piemērota kriminālprocesā noteiktajā kārtībā. Latvija atbalsta vienotu ES lēmumu par konfiskāciju un izmantošanu Ukrainas atjaunošanai. Diskusijas pašlaik ir bijušas vispārējas domapmaiņas līmenī," uzsvēra ĀM preses sekretārs.
Jau vēstīts, ka intervijā laikrakstam "Financial Times" ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels sacīja, ka ES būtu jāapsver iespēja konfiscēt iesaldētās Krievijas ārvalstu valūtas rezerves, lai palīdzēt finansēt kara nopostītās Ukrainas atjaunošanu.
ES un rietumvalstis noteikušas ierobežojumus Krievijas centrālās bankas starptautiskajām rezervēm kopš Maskavas īstenotā iebrukuma Ukrainā.
Borels norādīja, ka būtu ļoģiski ES darīt to, ko izdarījušas ASV ar Afganistānas centrālās bankas aktīviem pēc tam, kad islāmistu kustība "Taliban" pārņema kontroli valstī.
"Mūsu kabatās ir nauda, un kādam būtu man jāpaskaidro, kāpēc tas ir labi afgāņu naudai, bet nav labi krievu naudai," sacīja Borels.
Tikmēr Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško norādījis, ka Borela ierosinājums būtu pilnīga nelikumība un kaitētu Eiropai, ja tas tiktu īstenots.