Obligātā izspiešanas komponente

Karikatūra super un ļoti precīzi parāda situācijas būtību. Vēl tam pūķim vajadzēja piezīmēt vairākas galvas - Kalvīša, Šķēles u.c.

Diena: Kārlis Leiškalns. 2000. gada 27. septembris Indulis Emsis, Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs, aizstāvot, kā viņš norāda, paša izcīnīto Enerģētikas likumā iestrādāto normu, kas uzliek Latvenergo pienākumu iepirkt no dažu tipu elektrostacijām elektroenerģiju par tā saucamo dubulto (faktiski - četrkāršo) iepirkuma tarifu, laikrakstā Diena (22.IX) kā galvenos argumentus min lauku ainavu veidošanu un palīdzību Latvijas laukiem. Raksta ievaddaļā viņš sola ieviest arī zināmu skaidrību dažos ar šo likuma normu saistītos aspektos, tomēr solītā skaidrība vairākos, manuprāt, ļoti būtiskos aspektos pēc raksta izlasīšanas tā arī nerodas. Tā kā raksta autors norāda, ka jebkādas šaubas par dubulto tarifu var rasties tikai nekompetentās galvās, rakstot šīs rindas, riskēju tikt pieskaitīts nekompetento lokam. Un tomēr labprāt gūtu skaidrību par vairākiem ar dubulto iepirkuma tarifu saistītiem aspektiem. Raksta autors jautā, cik izmaksā mūsu enerģētikas monopolam Latvenergo mazās HES un vēja elektrostacijas? Un pats arī atbild, ka noapaļojot necik. Procenta kripatas. Varu piekrist Emša kungam, ka Latvenergo tas tiešām neizmaksā necik, jo patiesie maksātāji esam mēs - elektroenerģijas pircēji. Varbūt tādēļ jautājums jāizsaka mazliet precīzāk - cik izmaksā Latvijas iedzīvotājiem mazās HES, koģenerācijas un vēja elektrostacijas? Un nevis procenta kripatas un citāda veida noapaļojumus, bet precīzus skaitļus - cik mēs pārmaksājām par elektroenerģiju, ko Latvenergo iepērk no mazajām HES, koģenerācijas un vēja elektrostacijām 1999.gadā, šogad un kādas ir prognozes līdz Enerģētikas likumā noteikto privilēģiju beigu termiņam? Otrs jautājums - kā dubultais tarifs, pastāvot esošajai elektroenerģijas pārdošanas cenai, ietekmē Latvenergo infrastruktūru? Treškārt, pilnīgi piekrītot, ka jaukas ainavas ir ļoti laba lieta, tomēr nevaru saprast, kāds tām sakars ar elektroenerģijas tarifiem? Manuprāt, ir daudz efektīvāki paņēmieni, kā risināt šādus jautājumus. Labākais no tiem, manuprāt, ir konkursa izsludināšana par skaistu un jauku ainavu veidošanu, uzvarētāja izraudzīšana un projektu īstenošanu. Ceturtkārt, vai Emša kungs tuvāk nepaskaidrotu, kāds sakars ekonomiski neefektīvu sistēmu veidošanai enerģētikas nozarē ar latviskuma balstīšanu? Vai tiešām iedzīvotāju pārmaksātās summas tiek izmantotas folkloras projektu finansēšanai? Pilnīgi piekrītot, ka likumu grozīšana spēles laikā nav labs tonis, tomēr nevaru neatzīt, ka netaisnu normu nelabošana ir vēl sliktāks tonis. Bet, kas attiecas uz pieminētajiem potenciālajiem investoriem, gribu teikt, ka tos no Latvijas visvairāk aizbaida tieši nevienlīdzīgie noteikumi, to skaitā arī dažādi iepirkuma tarifi atkarībā no tā, kā noformēti dokumenti un uz cik firmām vai cita veida vienībām sadalīts ražošanas process. Savukārt investori, kas Latvijā grib pelnīt uz tādu cenu rēķina, kas vairāk nekā četras reizes pārsniedz vidējo elektroenerģijas iepirkuma cenu Baltijas valstīs, lai labāk nemaz neienāk. Tik negodīgs «bizness» ilgi nevar pastāvēt. Kārlis Leiškalns, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētājs

un, ja viņi aizies, tad mazajiem vienalga būs jāmaksā viņu OIK daļa, vienīgi tad būsim pazaudējuši arī simtiem labi apmaksātu darbavietu un, iespējams, arī darbiniekus.