Fragments no intervijas:
Ažiotāžu sabiedrībā izraisījusi ziņa, ka kritīsies elektroenerģijas cena. Varat nosaukt precīzus ciparus?
Publiski to mēs vēl nedrīkstam teikt. To liedz konkurences nosacījumi.
Kas noteica cenas samazinājumu?
Pamatā tas, ka funkcionē elektroenerģijas tirgus. Cenu nosaka konkurence. Visi konkurenti, kas darbojas mazumtirdzniecībā, elektroenerģiju iegūst vienā vietā - biržā. Par vienu un to pašu cenu konkrētā stundā. Gala cena, ko katrs piedāvā klientiem, atkarīga no spējas noturēt pēc iespējas zemākas apkalpošanas izmaksas. Iedomājieties situāciju, ja cenas tirgū būtu kritušās un citi mazumtirgotāji mūsu klientiem sāktu piedāvāt daudz zemāku cenu? Konkurence ir tas dzinējspēks, kas mums liek savlaicīgi izteikt zemāku cenas piedāvājumu tā, lai mēs nezaudētu savu tirgus daļu, lai mēs demonstrētu lojalitāti saviem klientiem, un, protams, tas ir reputācijas jautājums - mēs izturamies atbildīgi pret saviem klientiem.
Runājat par Nord Pool Spot - elektroenerģijas biržu, kurā darbojas Skandināvijas un Baltijas valstis?
Jā. Tā pasaulē unikāla, pietiekami caurspīdīga platforma, kur tirgus dalībnieki, ražotāji, izliekot savus cenu piedāvājumus, formē vairumtirgu nākamai dienai. Jāsaka, elektroenerģijas tirgū nav tā, ka būtu kādi ražotāji, kas piedāvātu fantastiski lētu elektroenerģiju - visu piedāvātā cena ir pietuvināta tirgus līmenim. Arī Inter RAO, kas no Krievijas piegādā aptuveni 25% no Baltijas valstīs patērētās elektroenerģijas, ieinteresēta nopelnīt, līdz ar to izliek savus piedāvājumus tā, lai būtu tirgū, bet arī neko nezaudētu. Cenu starpība rēķināma centos, pat centu daļās.
Sadarbība ar Krieviju šajā ziņā turpinās.
Nekādu divpusēju darījumu starp Latvenergo un Inter RAO nav - noteiktus elektroenerģijas apjomus Krievijas uzņēmums piedāvā Nord Pool Spot biržā.
Tirgus fiksācija Latvijas laika zonā notiek īsi pirms plkst. 14.00. Mēs esam integrēti ar kaimiņvalstīm un caur to arī Skandināviju - divi ļoti jaudīgi savienojumi ir Igaunijai ar Somiju ar kopējo jaudu 1000 megavati, šī gada decembrī tiks pabeigts 700 megavatu jaudas savienojums starp Zviedriju un Lietuvu. Salīdzinājumam - Latvija vidēji diennaktī patērē apmēram 700-900 megavatu, pašā ziemas aukstākajā brīdī pīķa stundā - līdz 1400 megavatiem. Latvija ar Lietuvu ir tik labi savienotas, ka abās valstīs gandrīz visu laiku cenas ir vienādas. Protams, ja Zviedrijā cena būs lētāka, mēs ceram gūt labumu pēc Lietuvas-Zviedrijas kabeļa nodošanas ekspluatācijā.
Kā mainījusies Latvenergo darbība laikā, kopš elektroenerģijas tirgus liberalizēts arī mājsaimniecībām?
Domāju, ka Latvenergo darbība mainījusies ļoti lielā mērā. No uzņēmuma, kurš bija pilnīgā un klasiskā monopolstāvoklī - vienīgais ekskluzīvais elektroenerģijas piegādātājs Latvijas teritorijā - esam pārvērtušies par Baltijas līmeņa elektrības tirgotāju, kurš konkurē ar cenām, klientu apkalpošanas kvalitāti un ātrumu. Apmēram trešdaļu no mūsu tirdzniecības apjoma šobrīd pārdodam Lietuvā un Igaunijā to gala patērētājiem. Mums ir meitasuzņēmumiElektrum Lietuva un Elektrum Eesti. Ja mēs nebūtu uzsākuši šo komercdarbību kaimiņvalstīs, visticamāk, ka būtu būtiski zaudējuši mazumtirdzniecības tirgus daļu Baltijā, jo nav noslēpums, ka, atveroties tirgum Latvijā, daļu klientu no kādreizējā monopolstāvokļa apjoma pazaudējām. Tas pamatā attiecas uz juridiskām personām. Ieejot kaimiņvalstu tirgos, ieguvām ļoti vērtīgu pieredzi par to, kādi apkalpošanas veidi izdevīgāki.
Piemēram?
Daudzi jaunie mazie tirgotāji izvēlas vislētākos klientu apkalpošanas veidus - uzrunā tos klientus, kuri gatavi sadarboties elektroniskajā vidē caur interneta portāliem vai e-pastu. Reti kurš ir gatavs atvērt publiski pieejamus klientu centrus, nodrošinot fizisku klientu pieņemšanu, jo tas ir ļoti dārgi. Mēs - Latvenergo - to darām. Mums ir 10 klientu apkalpošanas centri gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās, kur cilvēki var ierasties, izrunāt sev aktuālus jautājumus.
Visu interviju lasiet otrdienas, 20.oktobra, avīzē Diena!