Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā 0 °C
Apmācies
Piektdiena, 27. janvāris
Ildze, Ilze, Izolde

Ziemeļatlantijas alianse un Korāns

Pēc tam, kad pagājušajā sestdienā pie Turcijas vēstniecības Stokholmā notika akcija, kuras laikā Dānijas galēji labējās, antiislāmiskās partijas Stingrais kurss līderis Rasmuss Paludans demonstratīvi sadedzināja Korānu, iespēja, ka Zviedrija un arī Somija tuvāko mēnešu laikā oficiāli pievienosies Ziemeļatlantijas aliansei, ir kļuvusi atklāti mazticama.

Visu esošo NATO dalībvalstu piekrišana jaunu dalībvalstu uzņemšanai ir procedūras obligāts punkts, un Turcija savu piekrišanu Zviedrijas uzņemšanai aliansē bija gatava mainīt pret Stokholmas atteikšanos no Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) atbalstīšanas un atsevišķu tās aktīvistu izdošanu Ankarai. Turcijā PKK ir pasludināta par teroristisku organizāciju. Domājams, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kurš bija galvenais prasību izvirzītājs, uz Stokholmas piekāpšanos īpaši necerēja, saprotot, ka Zviedrijai tas ir principa jautājums, taču plānoja iegūt citas dividendes, tajā skaitā no ASV. Pret Somiju Turcijai īpašu pretenziju nebija, un attiecības ar Helsinkiem tika operatīvi noregulētas. Tiesa, tā kā Somija un Zviedrija ir apņēmušās NATO pievienoties tikai kopā, nesaskaņas starp Ankaru un Stokholmu atstāj ietekmi arī uz Helsinku plāniem. Cerībām uz nesaskaņu novēršanu tikmēr pāri pārvilka svītru sadedzinātais Korāns, kā arī vēl citas pret Erdoganu personiski vērstas protesta izpausmes. Un ja tās turki vēl varētu pārdzīvot, tad Korāna dedzināšana jau raisa vispārēju sašutumu ne tikai Turcijā, bet arī citās islāma valstīs.

Turcijā tikmēr 14. maijā ir gaidāmas prezidenta un parlamenta vēlēšanas, un pirms tām Erdogans uz kompromisiem iziet vairāk nav gatavs. Gan tādēļ, ka pie vēstniecības Stokholmā sadedzinātais Korāns ir ievērojami sašķobījis viņa oponentu pozīcijas, gan tādēļ, ka vēlēšanas ne velti ir nozīmētas 14. maijā. Šajā datumā par Turcijas premjeru valstī pirmajās demokrātiskajās vēlēšanās 1950. gadā tika ievēlēts Erdogana politiskais elks Adnans Menderess. Pēdējā uzskati bija līdzīgi kā Erdoganam, un Menderess arī kļuva par mūsdienu Turcijas pirmā militārā puča upuri.

Attiecīgi – ja Turcija vispār būs gatava akceptēt Zviedrijas pievienošanos NATO, tad ne ātrāk kā šā gada vidū. Vienlaikus var gadīties, ka bez akcepta būs iespējams arī iztikt, jo Turcijas un NATO ceļi šķiras aizvien vairāk, tajā skaitā arī vēsturisko domstarpību ar Grieķiju dēļ, un nav izslēgts, ka Ankara Erdogana uzvaras vēlēšanās gadījumā var jau drīzā nākotnē pieņemt lēmumu par aiziešanu no alianses.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē