Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -1 °C
Apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda
Īsti atstāt visu, kā ir, nevar, bet arī pieņemt labāku regulējumu nesanāk

Zeme kā... karstais kartupelis

Valsts prezidents nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 23. martā pieņemtos grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas cita starpā paredz noteikt prasību par valsts valodas zināšanu vismaz minimālā līmenī lauksaimniecības zemes pircējam. Šis ir tas gadījums, kad īsti vietā teiciens, ka ceļš uz elli bruģēts labiem nodomiem, – deputāti, pieņemot likumu, protams, gribēja, kā labāk, – gan pasargāt iekšējo tirgu, gan arī paši būt tīkamāki vēlētājiem. Diemžēl sanāca, ka likumā sabalsotais ir savstarpēji un ar citiem likumiem pretrunīgs, pat neizpildāms. Un vēl vairāk – tas rada priekšnoteikumus negodīgai rīcībai, arī korupcijai. Skaidrs, ka ne jau tāds bija likuma pieņēmēju mērķis.

Daudz runāts par to, ka deputāti Saeimas plenārsēdēs uzvedas vien kā balsošanas mašīnas – uzstājas ar kareivīgām runām, taču arī paši skaidri zina, ka ar to neko panākt nevar, jo viss jau iepriekš izlemts gan komisijā, gan frakcijās. Tomēr šādai sistēmai ir arī pozitīvā puse – tā gan it kā ierobežo deputātu brīvību (vismaz sēžu zālē), taču vienlaikus darbojas arī kā filtrs, kas pasargā no spontāni iebalsotām normām, kuru dēļ likums var kļūt nelietojams. Konkrētajā gadījumā gan redzams, ka šis – par likumu atbildīgās komisijas – filtrs ir bijis nepilnīgs – virkne Valsts prezidenta iebildumu saistāma tieši ar komisijas atbalstītajām normām. Kāpēc tā? Pie vainas ir likumdevēja vai tā konsultantu nekompetence vai populisma vīruss?

Nav viegli atbildēt uz šo jautājumu. Populisma ietekme te, protams, manāma, taču diez vai tā ietekme šajā gadījumā ir kaitīgākā. Skaidrs, ka lauksaimniecības zemes tirdzniecība brīvajā tirgū bez kādām barjerām jau parādījusi savas vājās vietas un arī Latvijā – līdzīgi kā citās Eiropas valstīs – ir nepieciešami mehānismi, kas ļautu vietējiem zemniekiem būt konkurētspējīgiem ar ārzemniekiem lauksaimniecības zemes iegādē, kā arī dotu iespēju izsargāties no lauksaimniecības zemes iegādes spekulatīviem nolūkiem. Vienlaikus jāņem vērā arī Eiropas Komisijas visai kritiskā attieksme pret brīvā tirgus ierobežojumiem. Daudzviet citur šo problēmu risina ar nerakstītu normu palīdzību (zemes pircējam vispirms jāiekļaujas vietējā sabiedrībā, tikai tad var saņemt akceptu zemes iegādei), pie mums tādu tradīciju nav. Tāpat arī mazāk uzticamies saviem pašvaldībās savēlētajiem pārstāvjiem. Tad nu sanāk, ka īsti atstāt visu, kā ir, nevar, bet arī pieņemt labāku regulējumu nesanāk. Gluži kā ar to karsto kartupeli saujās – izmest žēl, bet apēst nevar, tāpēc nekas cits neatliek kā mētāt no rokas rokā, gaidot līdz atdzisīs. Šajā gadījumā gan ilgi gaidīt nevaram atļauties. Jācer, ka risinājumi problēmai atradīsies. Un drīz.

Top komentāri

Zeme nav tikai zeme
Z
Zeme ir vienīgā mūsu bagātība un arī valsts garants. Barjerām ir jāsasaista īpasumi uz 40 gadu. Cik % zemes ir jāsaglabā valsts piederīgo īpasumā, lai netiktu skarti fundamentāli jautājumi?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē