Arī tas, ka valdības iekšējais oponents Vienotība sāka tik masīvu kampaņu pret ZZS, un īpaši finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, drīzāk nospēlēja par labu zaļo zemnieku spējai saliedēties krīzē. Īpaši, pieņemoties spēkā runām, ka Reiznieces-Ozolas nomešanai atvēlēts melnā PR budžets, pierima ministres iekšējie kritiķi.
Jo nekas tā nevieno kā ārējais ienaidnieks, un neviens nevēlas būt manipulācijas ierocis tā rokās. Tiktāl par pozitīvo. Tālāk par zaļo zemnieku problēmām varas noturēšanai 13. Saeimas vēlēšanu perspektīvā, kas var izrādīties atkarīga no pašu spējas tikt galā ar iekšējo varas centru konkurenci, par ko ZZS līderi, starp citu, ilgstoši ir izsmējuši iekšējo pretrunu plosīto Vienotību.
Vienkāršotais priekšstats, ka ZZS ir trīs noteicošie strāvojumi – zaļo, zemnieku un ventspilnieku, bet galavārds teju visos jautājumos tāpat pieder Ventspils mēram Aivaram Lembergam, gan ir ērts ZZS kritiķiem, bet ir arī pārāk novecojis un noliesējis, lai ļautu saprast, kurš, uz kurieni un kādēļ premjera partijā rausta stūri. Protams, ar piebildi, ka tādas "premjera partijas" jau īsti nemaz nav.
Premjers Kučinskis nav ne "zaļais", ne "zemnieks", ne "ventspilnieks", un arī viņa piederība ZZS partnerim Liepājas partijai drīzāk bija formāla, izaugusi no Kučinska īpašajām attiecībām ar Lielo pilsētu asociāciju. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis nesen, Dienas provocēts par šo tēmu, attrauca, ka "nav svarīgi, no kuras partijas nāk premjers, svarīgi, kurš viņu ieliek [amatā]". Ciniski un reālistiski teikts, bet der atcerēties, ka šāda attieksme var būt abpusēja, – ja partija domā, ka tā sava premjera lojalitāti var noturēt, sniedzot vai liedzot viņam atbalstu, arī premjers, kurš tā īsti nav ielaidis saknes ZZS augsnē, var sākt lūkoties pēc citas politiskās platformas.
Kāds valdības ministrs no citas koalīcijas partijas dalījās iespaidā, ka ZZS varas centri sākuši "grūstīties ar premjeru, kurš ir lielāks un svarīgāks". Visasāk tas izpaudās vasaras nogalē, kad sākās grūstīšanās ap Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadību. Partijas biedri Reiznieci-Ozolu jau vienreiz pēdējos mēnešos ir brīdinājuši, ka viņa var zaudēt amatu. To Dienai apstiprināja avots ZZS vadībā, kas finanšu ministri gājis atrunāt no spītīgās turēšanās pie Ingas Koļegovas kandidatūras VID ģenerāldirektora amatam augustā.
Kučinskim, veidojot valdību, tika izpildīts viņa nosacījums par patstāvību, izraugoties sava biroja darbiniekus. Tagad ZZS iekšienē to kritizē kā ļoti vāju. Gan premjera, gan finanšu ministres birojos ir cilvēki, kuri nav izauguši no ZZS rindām, liekot jautāt, kas ir tie padomdevēji, kuriem viņi ir lojāli, kas ir tie varas un naudas centri, kuros tiek formulēta politika. ZZS ir mazāk par diviem gadiem līdz 13. Saeimas vēlēšanām, lai no interešu grupu apvienības saliedētos par varas partiju. Pagaidām tā ir vairāk ļaužu kopa, ko vieno vara.