Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Zakulis: Saskatu vēršanos pret mani personīgi

Uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) mesta šaubu un aizdomu ēna, tāpēc no amata bija jāatkāpjas, apgalvo nu jau bijušais FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis intervijā Magdai Riekstiņai.

Vai tas, ka banku sektora uzrauga – FKTK – priekšsēdētājs atkāpjas no amata, sabiedrībai jāuztver kā signāls, ka banku vidē vērojama nestabilitāte? Banku klientiem ir pamats uztraukumam?

Es varu nomierināt sabiedrību, ka mans lēmums ir viena konkrēta cilvēka, respektīvi, manis paša, lēmums, kas attiecas vienīgi uz mani. Man ir pārliecība, ka lietas banku sektorā virzās pareizā virzienā, no ekonomiskās krīzes sekām mēs aizvien attālināmies un krīzes radītais negatīvais mantojums ir krietni samazinājies.

Informācija, kas izskanējusi pēdējā laikā, piemēram, par Trasta komercbanku, kam FKTK noteikusi darbības ierobežojumus, nav iemesls uztraukties šīs bankas klientiem un sabiedrībai kopumā?

Minētā banka cītīgi strādā un meklē risinājumus tiem jautājumiem, kuriem jau visu pagājušo gadu ir meklējusi risinājumus, bet pagaidām nav sanācis pietiekami labs progress. Mēs – FKTK – tikai varam apliecināt, ka skatāmies, ko banka spēs izdarīt šogad. Kas attiecas uz sabiedrības bažām, jāteic – vidējais noguldījums Latvijā ir krietni zem desmit tūkstošiem eiro un, zinot valstī pastāvošos noguldījumu garantijas limitus, kas ir daudzkārt lielāki, absolūti nav pamata satraukties.   

Patlaban jūs saskatāt vēršanos pret FKTK vai pret jums personīgi?

Gan pret FKTK, gan pret mani personīgi. Taču visi FKTK darbinieki jau vienā dienā nerakstīs atlūgumu. Es kā iestādes vadītājs esmu pirmais, kurš uzņemas atbildību, pirmais, kurš, tā sakot, «paņem uz sevi» visas FKTK veltītās šaubas un visu smago aizdomu nastu. Tiek radīts iespaids, ka iestāde, kurā ir vairāk nekā simt darbinieku, kurā ir pieci padomes locekļi, to vidū divi padomes locekļi katrs ar savu neatkarīgo Saeimas mandātu kabatā, praktiski nestrādā, turklāt nestrādā gadiem ilgi. Tāpat tiek radīts iespaids, ka FKTK gan nav vienīgā, kas neko nedara, arī daudzi politiķi neko nedara. Vēl arī tiek piesaukta aizdomu ēna par lobismu.

Turklāt tiek radīts iespaids, ka pēkšņi vienā brīdī – pērn 8. decembrī, saņemot uzaicinājumu uz minēto Saeimas komisiju, – visi nonāca pie vienota viedokļa, ka beidzot kaut kas jāsāk darīt, brīnumainā kārtā triju dienu laikā veica apjomīgas izmeklēšanas un paskaidrojumu savākšanas darbu un paveiktā rezultātu 15. decembrī demonstrēja Saeimas deputātiem. Ja kāds ir gatavs noticēt šādam stāstam, lai tic, es savukārt cenšos skaidrot, ka tā nebija. Ja izskan viedoklis, ka FKTK sākusi strādāt tikai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dēļ, paralēli tomēr vajadzētu minēt, ka FKTK apgalvo, jau pērn maijā sāka problēmas risināšanu, un tad lai Latvijas iedzīvotāji paši analizē, vai ticēt versijai, ka triju dienu laikā «uzcepta» lieta un tikai pirms Saeimas komisijas pieņemti spriedumi, vai tomēr bijis sistemātisks FKTK darbs jau no pērnā gada maija, kas gada nogalē devis rezultātu. Tomēr, kā jau teicu, uz FKTK ir mesta tik spēcīga šaubu un aizdomu ēna, ka aiziešana no amata manā ieskatā ir labākais veids, kā situāciju risināt. 

Jūsuprāt, ieinteresēti mest aizdomu ēnu uz FKTK un jums personīgi varētu būt kādu banku pārstāvji, kam uzraugošā iestāde izteikusi viņu ieskatā nepamatotus pārmetumus, vai aizdomu ēnas radīšanas iemesli meklējami politikā?

Man patlaban nav konkrēta viedokļa. Es tikai varu izstāstīt, kā FKTK strādājusi – tas un tas pārbaudītājs jau pērnā gada pirmajā pusē tika aizsūtīts veikt pārbaudes, tie un tie kolēģi apkopoja paskaidrojumus administratīvajā lietā. Tas viss tiek stāstīts, bet publiskajā telpā neparādās, jo medijos neparādās. Es tagad esmu guvis jaunu pieredzi, kādā veidā strādā analītiskie, pētnieciskie mediji, un jāsaka – tā man ir jauna realitāte. 

Tomēr neliekas ticami, ka negatīva sižeta vai raksta kādā medijā dēļ jūs pieņēmāt lēmumu aiziet no FKTK priekšsēdētāja amata. 

Nē, nē. Es, ja tā var teikt, apkopoju secinājumus, bet es runāju par to, kā tiek radītas šaubas un aizdomas, kā šaubas un aizdomas tiek audzētas un ka rezultātā šaubas un aizdomas sāk dzīvot pašas par sevi. Saprotiet, tiek radīts iespaids, ka FKTK ir kusla iestāde, kas sāk strādāt tikai tad, kad atbrauc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas eksperti, un ka tad, kad eksperti Latvijai vairs uzmanību neveltīs, FKTK atkal kļūs kusla. Taču tas absolūti neatbilst tam, kā reāli strādā FKTK.

Precizēsim lasītājiem – banka, par kuras diskutablu uzraudzību jums un FKTK tiek pārmests, ir PrivatBank, kurai FKTK piemēroja soda naudu vairāk nekā divu miljonu eiro apjomā un kura piemēroto sodu apstrīdēja?

PrivatBank gadījums ir viens konkrēts piemērs. Mums ir pārmests, kāpēc neatņēmām licenci. Mums ir pārmests, ka sodu sākām piemērot tikai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ietekmē. Mums ir pārmests, ka pārāk ilgi izmeklējam situāciju. Patlaban Moldovas epizodes izmeklēšanu esam pabeiguši vienā sadaļā, pārējās divas sadaļas, kas saistītas ar citu banku transakcijām, vēl ir procesā. Es varu apliecināt, ka ir ievērots samērīgs, normāls termiņš. Protams, varētu ļoti "iespringt", pārtraukt visus citus darbus, koncentrēties tikai uz šo lietu, un tehniski varētu iegūt ātrāku rezultātu, bet FKTK ir arī citi darbi, jāveic arī citu banku uzraudzība, turklāt ne jau tikai banku uzraudzībā. Mums arī jautā, kāpēc nenostrādāja sistēma, kāpēc ar Moldovas gadījumu saistītās transakcijas caur Latviju bija iespējamas. Mēs cenšamies skaidrot, kā transakcijas notika, ko darīja banka, vai ievēroja prasības, ko nosaka naudas atmazgāšanas novēršanas normatīvais regulējums, vai prasīja no klienta plašāku informāciju, vai ziņoja par aizdomīgiem darījumiem, vai pieņēma lēmumu par atturēšanos no kādiem darījumiem.

FKTK pārbaudes rezultātā secināja, ka tas, kam sistēmā vajadzēja nostrādāt labāk, bija konkrētais valdes sastāvs, kas brīdī, kad līdz valdes līmenim nonāca lēmuma pieņemšana, kādos apstākļos ar konkrēto klientu turpināt sadarbību, pieņēma lēmumu par sadarbības turpināšanu, un rezultātā tika veiktas transakcijas lielos apjomos. Mēs uzskatām, ka varēja sadarbību neturpināt, un norādām uz konkrētu valdes locekļu pieļautajiem pārkāpumiem. Likums prasa, lai FKTK panāktu uzlabojumus, un tas tika izdarīts, nomainot konkrētos valdes locekļus. Divi valdes locekļi uzreiz tika atstādināti no amata, lai šie cilvēki, atgriežoties savās darbavietās, nevarētu pieļaut līdzīgus pārkāpumus. Tas, ko es raksturoju, ir veids, kādā sistēma strādā. Teikt, ka FKTK jāredz katra transakcija, protams, var. Turklāt, protams, FKTK darbiniekiem ir iemesls pārdomām par to, kādu metožu izmaiņas varētu novest pie tā, ka paralēli bankas valdes locekļiem, kas pieņēma manā ieskatā nepareizo lēmumu, situāciju pamanītu arī FKTK.

Visu Magdas Riekstiņas interviju ar Kristapu Zakuli lasiet pirmdienas, 1. februāra laikrakstā Diena

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē