7. februārī notiek jūsu organizētā biznesa sieviešu konference Dari ar nākotni, un pēdējā laikā Latvijā daudz tiek diskutēts par dzimumu līdztiesību, brīžiem visai populistiskā formā. Vai jūs, konferencē spriežot tieši par sievietes lomu biznesā, gribat uzsvērt, ka adekvāta dzimumu līdztiesības uztvere Latvijā ir problēma vai tieši pretēji – problēmas nav?
Latvijā dzimumu līdztiesības problēmas nav. Nav arī nekādu problēmu sabiedrībā daudz apspriestajās skolas mājturības stundās. To zinu no sava dēla – 7. klases skolnieka – pieredzes, viņš mājturības stundās iemācījās gan pogu piešūt, gan salātus pagatavot, bet viņa klasesbiedrenēm nebija problēmu apgūt praktiskas, tehniskas lietas.
Runājot par biznesa vidi, mūsu valsts ir viens no pozitīvajiem piemēriem, kas pierāda, ka uzņēmējdarbībā vienlīdz veiksmīgi var strādāt gan vīrieši, gan sievietes. Vairāk nekā 20 gadu darbojoties biznesā, man ne reizi nav nācies piedzīvot situāciju, ka vīrieši izturētos nievājoši pret mani tāpēc, ka esmu sieviete, ka sacītu:«Nu ko gan tu saproti, tu jau esi sieviete, turklāt vēl blonda.» Pat XX gadsimta deviņdesmito gadu sākumā es ar nievājošu vīriešu attieksmi nesastapos.
Ja arī sievietei biznesa vidē rodas problēmas, parasti iemesls ir pašas neizpratne par biznesa vidi. Viena izplatīta kļūda ir lietišķās sarunās teikt: «Mēs te parunāsimies, bet es, kā jau sieviete, varu kaut ko nesaprast.» Gan sievietei, gan vīrietim, kas grib darboties biznesā, jāspēj komunicēt lietišķi, jāsagatavo plāns A, plāns B un plāns C, lai darījumu partneris saprastu, ka runā ar uzticamu, profesionālu cilvēku.
Otra izplatīta kļūda, kas arī apdraud sieviešu panākumus biznesā, ir neprasme savaldīt negatīvās emocijas, piemēram, dusmas. Bet, ja gribas kliegt, jāiekož mēlē un jāpaklusē. Savaldību ne tikai var, bet arī vajag iemācīties. Mūsdienu uzņēmējdarbības standartiem nepārdomāti izteikumi neatbilst. Lēmumiem jābūt izsvērtiem, tāpēc biznesa etiķete paredz, ka atbilde jādod ne uzreiz, bet 24 stundu laikā. Protams, tas neattiecas uz ekstremālām situācijām, ja rūpnīcā apstājusies ražošanas iekārta, tad jārīkojas nekavējoties.
Tiekaties ar daudziem uzņēmējdarbības iesācējiem. Kas šodien ir finansiālais minimums un personību raksturojošo īpašību kopums, kas vajadzīgs, lai sāktu savu uzņēmējdarbību?
Galvenā personību raksturojošā īpašība, kas vajadzīga biznesam, ir mērķtiecība, visu pārējo – finanšu plānošanu, mārketingu, vadības prasmes un vēl daudzko citu – var iemācīties. Bet, ja nav mērķtiecības, notiek svaidīšanās un pozitīvu rezultātu gūt ir gandrīz neiespējami. Svarīgi arī izvēlēties tādu biznesa virzienu, kas interesē, jo uzņēmējdarbība prasa ļoti daudz spēka, laika un enerģijas, tāpēc bez intereses nav viegli.
Par finansiālo minimumu jāsaka, starta kapitālam jābūt, bet ļoti bieži pietiek ar summu līdz tūkstoš latiem, it īpaši – sākot uzņēmējdarbību tādās jomās kā grāmatvedība vai finanšu konsultācijas. Biznesam šobrīd palīdz modernās tehnoloģijas un internets, daudzas lietas var paveikt no mājām, neīrējot biroja telpas, var arī veidot interneta biznesu. Protams, veidojot ražojošu uzņēmumu, vajadzīgas investīcijas ražošanas iekārtu iegādei, un tā var būt summa līdz 10 tūkstošiem latu. Bet Latvijā patlaban pieejamas ļoti daudzas finanšu piesaistes programmas.
Tātad valsts atbalsts uzņēmējdarbības sācējiem vērtējams kā pietiekams?
Šobrīd biznesa sākšanai patiešām ir daudz atbalsta mehānismu – biznesa inkubatori, dažādu banku koordinēti projekti, jāprot tikai izvēlēties. Būtu gan jādomā par valsts atbalsta programmām uzņēmējdarbības izaugsmei un attīstībai. Tādu pagaidām trūkst.
Ļoti daudzi uzņēmēji kritizē Latvijas nodokļu sistēmu – gan augstās nodokļu likmes, gan to, ka normatīvajos dokumentos bieži tiek veiktas izmaiņas. Atbalsts uzņēmējiem būtu šo jomu sakārtot.
Patiešām – ierēdņi, nepārtraukti mainot likumus, uzņēmējus tracina, kā Spānijas arēnās ar sarkanu lupatu kaitina vēršus. Jāpiekrīt arī tam, ka nodokļu slogs uzņēmējiem mazajā biznesā, it īpaši reģionos, ir nepanesams. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu jau esam sākuši, ceru, ka tā tiks turpināta. Jādomā arī par sociālā nodokļa samazināšanu, Latvijas apstākļiem tas ir par lielu. Un ēnu ekonomika nemazinās.
Visu interviju lasiet rīt laikrakstā Diena.