Jāpiebilst, ka Polijas prezidents parakstīja tikai vienu no trim likumiem, kuru mērķis ir reformēt valsts tiesu sistēmu. Citi no šīs paketes likumiem netika parakstīti ne tādēļ, ka Duda būtu sajutis pēkšņu bijību EK priekšā, bet galvenokārt iekšpolitisko manevru dēļ Polijas valdošās partijas Likums un taisnīgums ietvaros. Attiecīgi arī abi neparakstītie likumi no darba kārtības nav pazuduši un atgriezīsies uz prezidenta galda ar dažiem labojumiem.
Daudz svarīgāks par valdošās partijas (kuru pārstāv arī Polijas prezidents) centieniem pakļaut tiesu varu parlamentam (vai nomainīt tiesukrātiju pret demokrātiju, kā izteicās tieslietu ministrs Zbigņevs Zobro) ir fakts, ka Varšavu acīmredzami ne īpaši biedē gaidāmā konfrontācija ar Briseli. Pat neraugoties uz iespēju, ka tiesiskā procedūra var novest pie balsstiesību liegšanas Polijai Eiropas Savienības (ES) Padomē, atsevišķu finansējuma avotu apturēšanas un citiem ierobežojumiem.
Tiek uzskatīts, ka Likums un taisnīgums un šīs partijas līderis de facto Jaroslavs Kačiņskis, izdabādams vēlētājiem, virza uzreiz vairākas reformas – pēc izmaiņām tiesu sistēmā tiek solītas pārmaiņas arī mediju vidē un augstskolu sistēmā. Pamatā katoliskajā Polijā nacionāli konservatīvajām idejām ir plašs atbalsts, it īpaši ārpus lielajām pilsētām, un, ja varas partija neīstenos atbilstošu politiku, vēlētāji no tās novērsīsies. Tāpēc varas partija izmantos visas iespējas savu reformu aizstāvēšanai ES līmenī.
Cits apņēmības iemesls ir ģeopolitiska rakstura. Polija gandrīz atklāti pretendē uz ģeopolitisko līderību Austrumeiropā, kuru cenšas nodrošināt ar ASV palīdzību. Ne velti mūsdienu Polijā atkal kļuvusi populāra vēl Juzefa Pilsudska laikā tapusī Inter Marium koncepcija, ar kuru tiek saprasta reģiona valstu apvienība no Baltijas līdz Melnajai jūrai. Tā kalpo vienlaikus kā ģeopolitiskā robeža starp Krieviju un tā dēvēto veco Eiropu ar Vāciju priekšgalā, ļauj mazināt veco eiropiešu ietekmi ES un tāpēc tiek atzinīgi vērtēta aiz okeāna. Ticams, ka Varšavā rēķinās ar ASV atbalstu arī jautājumā par iespējamām Briseles sankcijām pret Poliju. Un, ja tā notiks, tad Varšavai nešaubīgi atradīsies sekotāji, jo Austrumeiropā nacionālo valstu Eiropas ideja tomēr ir daudz populārāka nekā doma par pārnacionālu un ļoti liberālu vienoto Eiropu.