Minētā "sliktā valdība" (bez liekas šaubīšanās apveltīta ar epitetiem "korumpēta" un "autokrātiska") gan ir vispārīgs apzīmējums, jo runa publikācijā bija par uzreiz vairākām valstīm. Pirmām kārtām jau neliberālajām demokrātijām Poliju un Ungāriju, kā arī nepietiekami liberālo Čehiju premjerministra Andreja Babiša personā, pie viena piesaucot arī Austrijas demisionējušo kancleru Sebastjanu Kurcu, kuram ar Austrumeiropu gan nav nekādas saistības, bet kurš tieši tāpat neizceļas ar liberālismu šā termina jaunajā traktējumā. Pati oktobra revolūcija, pēc izdevuma domām, savukārt izpaužas kā "plutokrātiskā" Babiša vadītās partijas zaudējums Čehijas parlamenta vēlēšanās, Kurca atkāpšanās no amata korupcijas skandāla dēļ, vienotas opozīcijas izveide ar mērķi stāties pretim Ungārijas premjerministram Viktoram Orbānam nākamā gada aprīlī vai maijā (konkrēti termiņi šobrīd nav zināmi) gaidāmajās valsts parlamenta vēlēšanās, kā arī Eiropas Savienības (ES) struktūru vēršanās pret Poliju tās tiesu sistēmas reformas dēļ. Noslēdzas apraksts ar secinājumu, ka šie notikumi pagriezīs pretējā virzienā "demokrātijas eroziju" Austrumeiropā, un uzsaukumu "Slava oktobrim!".
Lieki piebilst, ka publikācijā nav ne vārda par to, ka apvienotās Eiropas struktūru vēršanās pret Poliju notiek, izmantojot vairāk nekā apšaubāmus juridiskos argumentus, vai ka galvenā Ungārijas potenciālā "deorbanizētāja" ir no liberālās demokrātijas par Orbāna vadīto Fidesz krietni tālākā partija Jobbik. Šādas mazsvarīgas nianses piekasīgākam lasītājam vēl var likt aizdomāties par to, ka "demokrātijas erozija" patiesībā notiek nevis Varšavā un Budapeštā, bet pavisam citā vietā. Jebkurā gadījumā centieni vienai apvienotās Eiropas daļai par katru cenu un neizvēloties metodes, tajā skaitā voluntāri uzurpējot neatkarīgas valsts suverēnas tiesības, uzspiest otras Eiropas daļas pasaules redzējumu un demokrātijas traktējumu pilnībā atbilst apzīmējumam "demokrātijas erozija". Vai vismaz, raugoties no Austrumeiropas skatu punkta, pārliecinoši izskatās pēc tādas.
Rezultāts savukārt ir aizvien uzskatāmāka Austrumeiropas distancēšanās no apvienotās Eiropas rietumu daļas, pie kam runa ir ne jau par labklājības līmeni, bet vērtību sistēmu, kā arī situāciju, kad tā vietā, lai meklētu kopsaucējus un kompromisus, par nesatricināmi pareizu tiek atzīta tikai viena demokrātijas versija. Ja šie procesi netiks pagriezti pretējā virzienā, jau dažu tuvāko gadu laikā ES turpmāka pastāvēšana tiks nopietni apdraudēta. Bet līdz mielēm zināmais uzsaukums "Slava oktobrim!" pavisam noteikti neliecina, ka tiktu apsvērta iespēja mainīt tendences.