Ja atskatāmies uz to, kas noticis pērn un kādu ietekmi šīs norises varētu atstāt uz iedzīvotāju maka biezumu šogad, var minēt gan labas, gan sliktas lietas. Viena no tām, kas pērn sevi īpaši pieteica, bija dažādu aptauju rezultāti, kuros pat puse vai tuvu pusei respondentu atzina savas materiālās situācijas pasliktināšanos. Tikmēr tautsaimniecība turpinājusi darboties visai mainīgos apstākļos un, par spīti dažādiem šķēršļiem, makroekonomiskajos skaitļos spējusi pat atgriezties pirmskrīzes līmenī. Tā ir laba ziņa arī tai sabiedrības daļai, kura dažādu iemeslu dēļ piedzīvojusi ienākumu samazināšanos, turklāt otru triecienu izjutusi strauji augošās inflācijas dēļ.
Jo labākā stāvoklī ir tautsaimniecība, jo lielāka iespēja ir atgriezties sev tīkamā ekonomikas apritē. Vai tas notiks, šogad ir atkarīgs no liela skaita dažādu faktoru – gan vietējo, gan ārējo. Labā ziņa ir tā, ka kopumā Latvijā cirkulējošās naudas apjoms ir pieaudzis un tas rada pieprasījumu pēc jaunām precēm un pakalpojumiem, kā arī darbarokām, ļauj maksāt lielākas algas. Ja vien situācija uz Ukrainas un Krievijas robežas neattīstīsies pēc sliktākajiem scenārijiem, var izteikt pieņēmumu, ka arī energoresursu cenu pīķis jau ir aiz muguras. Abi minētie faktori kalpo par pamatu, lai dažādas ekonomiskās negācijas pamazām nomierinātos un varētu cerēt uz sabalansētāku iedzīvotāju labklājības atjaunošanos kaut kad pavasarī vai vasarā.
Taču ir arī daži visai bīstami signāli, un tie Latvijas ekonomikas datos parādījās jau pērn. Latvijas preču eksports vairs neaug uz pārdoto saražoto vienību skaita, bet gan uz cenu rēķina. Tomēr pērn vērojamam preču cenu burbulim pasaulē nebūs lemts turpināties ilglaicīgi, un tas nozīmē, ka kādā brīdī mūsu valstī var ieplūst mazāk naudas, nekā esam ieraduši. Nevar izslēgt arī iespēju, ka, globālajam pieprasījumam nespējot uzturēt pašreizējo cenu līmeni, visai drīz pasaulē strauji augošo inflāciju var nomainīt tikpat straujas uz vispārēju deflāciju orientētas tendences, kam sekos jauni ekonomiskie satricinājumi. Cita būtiska nianse: ir daudz finansiāli novārdzinātu uzņēmumu un individuālā darba darītāju pakalpojumu sfērā, kuriem var neizdoties atgūties arī tad, ja epidemioloģiskā situācija uzlabosies. Kopumā aplūkojot gan pozitīvo, gan negatīvo, uz nākamo gadu der raudzīties ar piesardzīgu optimismu, taču jārēķinās, ka negatīvu ārējo ekonomisko faktoru ir daudz.