Protams, var diskutēt par to, vai tas, ka Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība tik ilgi ir noturējusies, vērtējams viennozīmīgi pozitīvi. Varbūt tad, ja būtu cita valdība, 2020. gada pavasarī, kad sākās Covid-19 pandēmija, nebūtu sīkstulīgās knapināšanās ar atbalsta piešķiršanu epidemioloģisko ierobežojumu skartajiem uzņēmumiem un to darbiniekiem. Ja būtu cita valdība, tad varbūt vakcinācijas pret Covid-19 sākumposms nebūtu tik haotisks un atbildīgo amatpersonu izteikumi par izaicinājumu pārvarēšanu neskanētu tik nožēlojami savā augstprātībā. Ja būtu cita valdība, tad varbūt nebūtu dīvainu tirdzniecības ierobežojumu. Un, ja būtu cita valdība, tad, iespējams, patlaban visai sabiedrībai, ne tikai atsevišķām iedzīvotāju grupām, būtu precīzi zināms, uz kādu atbalstu var cerēt gaidāmajā ziemā, kad būs jāmaksā iespaidīgi energoresursu rēķini. Tāpat arī, ja būtu cita valdība, tad pārspīlētā tolerancē netiktu notušētas tās pazīmes, kas norāda uz bīstamību, ko mūsu valstij un sabiedrības vairākumam rada Latvijai nelojālie līdzcilvēki, kuriem pat prātā nenāk nosodīt Krievijas agresiju Ukrainā.
Turpinot varētu atrast arī citas nepilnības, kas raksturo šīs valdības darba gadus. Tomēr nevar noliegt to, ka varēja būt vēl daudz sliktāk. Vērtējot Eiropas mērogā, Latvija ar Covid-19 pandēmijas radītajām epidemioloģiskajām un ekonomiskajām grūtībām ir tikusi galā viduvēji, izvairoties no dziļām krīzēm, un ar to pamatoti var lepoties gan mūsu sabiedrība, gan arī valdība. Turklāt pandēmijas gados pa kādam savdabīgam lēmumam ir pieņēmusi arī daudzu citu valstu politiskā elite. Tāpat jāteic arī, ka vismaz daži Kariņa valdību kritizējošie pašmāju politiķi ir izcēlušies ar tik nelīdzsvarotu izturēšanos un tik primitīvu populismu, ka uz viņu fona valdošā koalīcija izskatās ļoti cienījami.
Tomēr visprecīzākais šīs koalīcijas darba novērtējums būs 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti. Ikvienam vēlētājam ir iespēja ar savu balsojumu parādīt, vai viņš vēlas, lai nākamo valdību veidotu koalīcija, kura ir līdzīga pašreizējai, vai arī dod priekšroku pārmaiņām.
Balsojot gan būtu vērts atcerēties to, ko arī uzsvēris Valsts prezidents: "Krievijas agresīvais imperiālisms turpinās apdraudēt Latviju un Eiropu." (LETA, 8. septembrī) Līdz ar to gan mūsu nācijai, gan nākamajai valdībai nāksies būt pietiekami stiprai – vispirms jau psiholoģiski, lai stātos šim agresīvajam imperiālismam pretī.