Gadiem ilgi tika runāts par to, ka nepieciešama tāda reforma, kas dotu trīskāršu rezultātu – padarītu vienkāršāku grāmatvedību, mudinātu uzņēmējus investēt biznesa attīstībā un mazinātu nabadzību Latvijā. Patlaban jau ir izkristalizējušies secinājumi, ka sasniegts tikai viens no šiem mērķiem – uzņēmumu ienākuma nodokļa 0% likme reinvestētajai peļņai pamudina investēt biznesa attīstībā. Grāmatvedību vienkāršāku nodokļu reforma nav padarījusi, bet ar nabadzības un nevienlīdzības mazināšanu sanācis pavisam dīvaini.
To lakoniskajā Twitter formātā ļoti precīzi formulējis bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš: "Nodokļu pārrēķini ir daļa no progresīvas nodokļu sistēmas. Mūsu problēma ir nevēlēšanās un/vai nespēja to skaidrot un zemais ienākumu slieksnis, pie kura sākas progresivitāte."
Ir pieļaujams, ka pie tā, ka pavasarī var atklāties – iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) par iepriekšējo gadu ir pārmaksāts vai arī jāpiemaksā, mēs, nodokļu maksātāji, vienkārši pieradīsim, un pie sarežģītajiem aprēķiniem pieradīs grāmatveži.
Protams, ir tādi cilvēki, kuri domā kategorijās – "ja valsts man atmaksā IIN, tad reforma ir laba" un "ja man jāpiemaksā IIN, tad reforma ir slikta", taču, par laimi, netrūkst arī gudru cilvēku, kuri domā plašāk un spēj raudzīties tālāk par savu kabatu.
Par nepieciešamību piemaksāt IIN daudz būtiskāka nodokļu reformas kļūda ilgtermiņā var izrādīties tā, ka progresivitāte sākas no ienākumu līmeņa, kas ir vidusmēra – nevis augsts. Eksperti uzsver, ka Latvijā vajadzīgs vidusslānis. Taču – kā radīsies vidusslānis, ja katram, kas pelna vairāk par niecīgu ienākumu līmeni, tiek uzkrauts progresivitātes slogs? Tiek akcentēts, ka talantīgus, strādīgus iedzīvotājus jāmotivē palikt mūsu valstī. Taču nodokļu reformas radītā progresivitāte drīzāk liek domāt par aizbraukšanu.
Kā šo situāciju vērtē mūsu sabiedrība, rādīs EP vēlēšanu rezultāti.
Irlielāmērāticams
.
tirgus