Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda
"Tas ir kā skudru aizstāt ar vaboli cīņā pret ziloni"

Un tomēr pret obligāto

Ceturtdien pēc Latvijas un Lietuvas valdības vadītāju tikšanās tika izplatīts viņu atšķirīgais skatījums par obligātā militārā dienesta lietderību. Lietuviešiem tāds atkal būs, Latvijas pozīcija joprojām ir nemainīga – valsts aizsardzība jānodrošina profesionālai armijai un arī Zemessardzei. Dienu iepriekš sociālās saziņas vietnēs aktīvi tika tiražēta saite uz latviski publicēto igauņu avīzes Eesti Päevaleht redaktora Prīta Simsona viedokli, kur viņš velta visai skarbu kritiku mūsu nostājai neatjaunot obligāto iesaukumu.

Lai vai kā darītu mūsu kaimiņi, ir vairāki aspekti, kas motivē atbalstīt Latvijas nostāju šajā jautājumā, kaut skaidrs, ka arī pie mums netrūkst cilvēku, kuri, līdzīgi kā igauņu kolēģis, pārliecināti, ka ar profesionāļu spēkiem uzbrukumu atvairīt neizdotos.

Pirmkārt, nav gluži tā, ka paļaujamies tikai un vienīgi uz pašu profesionālo armiju un šeit dienošajiem sabiedroto pārstāvjiem. Tie, kuri morāli un fiziski gatavi sargāt savu valsti ar ieroci rokās, var iesaistīties Zemessardzē, un tas noteikti ir daudz efektīvāk, nekā šo pienākumu uzspiest kādam ar varu obligātā iesaukuma veidā. Ja runājam par masveidību, ko nodrošinātu obligātais iesaukums, nevar neņemt vērā arī kvalitātes aspektu, un tas attiecas ne tikai uz apmācību, bet arī to, vai visi, kam būs iedots ierocis, to pavērsīs pret iebrucēju no austrumu puses. Tomēr jāņem vērā lielais jaukto laulību īpatsvars Latvijā, daudzu radnieciskās saites ar Krievijā dzīvojošajiem.

Otrkārt, Latvija gana mazapdzīvota. Varam smieties par Krievijas propagandistu vēstījumiem, ka līdz Rīgai viņu armija varētu nonākt dažās stundās, taču tālu no patiesības tas noteikti nav, jo tādā gadījumā diez vai mēs tiktu savlaicīgi brīdināti, lai uzspētu atskriet no darba, paņemt ieroci, pulcēties sev noteiktajā karaspēka vienībā un doties sargāt robežu.

Treškārt, te atkal ir pamats runāt par militārā budžeta maksimāli efektīvu izlietojumu. Izvēle ir starp pamatiemaņu ierādīšanu noteiktam skaitam jauniešu (kuri nav iemanījušies no tā izvairīties, piemēram, emigrējot no valsts vai simulējot veselības problēmas) vai nepārtrauktu kvalifikācijas celšanu, jā, skaitliski mazākām, bet profesionālām un līdz ar to nesalīdzināmi efektīvākām vienībām.

Un, ceturtkārt, ir tomēr naivi domāt, ka mūsu karavīru skaitam var būt izšķiroša nozīme. Tas ir kā skudru aizstāt ar vaboli cīņā pret ziloni. Līdz ar to vislielākā nozīme ir un paliek politiskās vadības spējai nepieļaut karadarbību kā tādu un arī mūsu aizvien kvalitatīvākai līdzdalībai NATO, lai veicinātu kopējo drošību un caur to arī mūsējo.

Top komentāri

kraa
k
Ja runā par kvalitātes aspektu Zemessardzē, tad tā ir viena no lielākajām problēmām. Pat aktīvi dienošs zemessargs savas 20 mācību dienas gadā var atlicināt ar lielu piepūli (jo darbu, ģimeni u.c. nekas nav atcēlis). Kamēr obligātā dienesta kareivis to dara speciāli atlicinātā laikā, un īsā laika periodā. Otrkārt (par mobilizāciju) Armijas vienības ir viegli mobilizēt, jo karavīri atrodas kazarmās, turpat ir ekipējums un ieroči. Viņi uzreiz, saņemot trauksmes zvanu, var doties uzdevumā. Zemessargu mobilizācija tiešām prasītu vairākas stundas pat pie labākā scenārija. Treškārt (par budžeta efektīvu izlietojumu), pat krutākos specnaziešus var padarīt neefektīvus ar vienu šautenes lodi. Vai pat neveiksmīgu piezemēšanos, kaujas karstumā ieņemot aizsegu. Tāpēc, cilvēku skaitam IR nozīme, un mums to ir PĀRĀK maz. Neviens nerunā par to, ka mums vajadzīga miljonu armija, bet tie pāris tūkstoši, kas mums ir, ir nenopietni. Un ceturtkārt (mēs tāpat neko nevaram izdarīt), par politis
eksis
e
mobilās raķešu palaišanas iekārtas ar dažādu tipa raķetēm, mums palīdzētu kliedēt autora piesaukto vientulības sajūtu starp robežu un Rīgu. Tomēr cīnīties var arī citās pilsētās un te ar raķetēm vien nebūs daudz līdzēts, tur ir vajadzīgi karavīri, katrā pilsētā. Un nevajag čīkstēt nedz par cittautiešu skaitu mūsu vidū, domāju, ka uzbrukuma gadījumā arī Daugavpils iedzīvotāju cīņasspars mūs patīkami pārsteigtu, ja pat viņi negrib pārcelties uz to bardaku, kas valda kaimiņvalstī. Arī kukaiņu salīdzinājums ar ziloni ir pilnīgi nevietā. Mūsu mērķis nav uzvarēt Krieviju konvencionālā karā, mūsu mērķis ir uzskatāmi parādīt jebkuram agresoram, ka iebrukums Latvijā tam ļoti dārgi maksās.
antiRomāns
a
Meļņika k-gs spriež (ja pats tā tiešām domā) kā zaudētājs un vairo neizdevušās valsts sindromu. Attiecībā uz skudrām - skudras apēd ziloni, ja tas apgūlies skudrām ceļā.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē