Lai vai kā darītu mūsu kaimiņi, ir vairāki aspekti, kas motivē atbalstīt Latvijas nostāju šajā jautājumā, kaut skaidrs, ka arī pie mums netrūkst cilvēku, kuri, līdzīgi kā igauņu kolēģis, pārliecināti, ka ar profesionāļu spēkiem uzbrukumu atvairīt neizdotos.
Pirmkārt, nav gluži tā, ka paļaujamies tikai un vienīgi uz pašu profesionālo armiju un šeit dienošajiem sabiedroto pārstāvjiem. Tie, kuri morāli un fiziski gatavi sargāt savu valsti ar ieroci rokās, var iesaistīties Zemessardzē, un tas noteikti ir daudz efektīvāk, nekā šo pienākumu uzspiest kādam ar varu obligātā iesaukuma veidā. Ja runājam par masveidību, ko nodrošinātu obligātais iesaukums, nevar neņemt vērā arī kvalitātes aspektu, un tas attiecas ne tikai uz apmācību, bet arī to, vai visi, kam būs iedots ierocis, to pavērsīs pret iebrucēju no austrumu puses. Tomēr jāņem vērā lielais jaukto laulību īpatsvars Latvijā, daudzu radnieciskās saites ar Krievijā dzīvojošajiem.
Otrkārt, Latvija gana mazapdzīvota. Varam smieties par Krievijas propagandistu vēstījumiem, ka līdz Rīgai viņu armija varētu nonākt dažās stundās, taču tālu no patiesības tas noteikti nav, jo tādā gadījumā diez vai mēs tiktu savlaicīgi brīdināti, lai uzspētu atskriet no darba, paņemt ieroci, pulcēties sev noteiktajā karaspēka vienībā un doties sargāt robežu.
Treškārt, te atkal ir pamats runāt par militārā budžeta maksimāli efektīvu izlietojumu. Izvēle ir starp pamatiemaņu ierādīšanu noteiktam skaitam jauniešu (kuri nav iemanījušies no tā izvairīties, piemēram, emigrējot no valsts vai simulējot veselības problēmas) vai nepārtrauktu kvalifikācijas celšanu, jā, skaitliski mazākām, bet profesionālām un līdz ar to nesalīdzināmi efektīvākām vienībām.
Un, ceturtkārt, ir tomēr naivi domāt, ka mūsu karavīru skaitam var būt izšķiroša nozīme. Tas ir kā skudru aizstāt ar vaboli cīņā pret ziloni. Līdz ar to vislielākā nozīme ir un paliek politiskās vadības spējai nepieļaut karadarbību kā tādu un arī mūsu aizvien kvalitatīvākai līdzdalībai NATO, lai veicinātu kopējo drošību un caur to arī mūsējo.
Un tomēr pret obligāto
Ceturtdien pēc Latvijas un Lietuvas valdības vadītāju tikšanās tika izplatīts viņu atšķirīgais skatījums par obligātā militārā dienesta lietderību. Lietuviešiem tāds atkal būs, Latvijas pozīcija joprojām ir nemainīga – valsts aizsardzība jānodrošina profesionālai armijai un arī Zemessardzei. Dienu iepriekš sociālās saziņas vietnēs aktīvi tika tiražēta saite uz latviski publicēto igauņu avīzes Eesti Päevaleht redaktora Prīta Simsona viedokli, kur viņš velta visai skarbu kritiku mūsu nostājai neatjaunot obligāto iesaukumu.
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
kraa
eksis
antiRomāns