Trūkst izpratnes par tīkamu dzīvesvidi

Fragmenti no intervijas:

Nupat visai plaša Latvijas delegācija atgriezās no pasaulē lielākās pilsētvides un velosatiksmes konferences Velocity. Kāds ieguvums no tās apmeklējuma?

Velocity nav tikai par riteņbraukšanu, tā ir par attieksmi pret dzīvesvidi kopumā. Pasākuma dalībnieku loks ļoti plašs, sākot ar Nīderlandes karali, kurš atklāja konferenci, Eiropas transporta komisāriem, Eiropas valstu galvaspilsētu un pilsētu mēriem, transporta speciālistiem, zinātniekiem, inženieriem, ceļu būvniekiem, ainavu arhitektiem utt.

Cik pilsētu mēru bija no Latvijas?

No Latvijas nebija pārstāvēta neviena pašvaldība, kaut gan tika piedāvāta iespēja braukt uz šo konferenci un nav tā, ka visi nezināja.

Tātad pie mums veloinfrastruktūras attīstība nav aktuāla.

Tas ir pilsētvides jautājums. Un pilsētvide aktuāla ir visur, tajā skaitā Rīgā, kas attīstās tik klibi, tizli, neefektīvi, ka cilvēki mūk no tās projām. Ja Rīgā iedzīvotāju skaits palielinātos, jo visi gribētu dzīvot galvaspilsētā, tad jā, mēs varētu teikt, ka viss kārtībā, jautājums nav aktuāls. Bet, ja cilvēki mūk projām, un pārsvarā tie ir turīgākie, kuri var atļauties paņemt kredītu un uzbūvēt sev māju Pierīgā...

...un ar mašīnu braukt uz darbu Rīgā, tā vairojot sastrēgumus.

Jā, tas nozīmē, ka pilsēta zaudē lielu nodokļu maksātājus, kas pašvaldībai varētu nest lielāko pienesumu, bet līdz ar to pretī dabū jaunas problēmas.

Šķiet, nebeidzamas ir diskusijas par to, kas ir pareiza infrastruktūra, kas ne.

Konferencē vairāki runātāji stāstīja par pieredzi, kā infrastruktūru veido, balstoties uz cilvēku rīcības novērojumiem. Tas ir tā, kā izbūvēt parku bez ietvēm un tad vērot, kur cilvēki iestaigā takas, tur tad arī ieklāt segumu. Arī jautājumā par ceļu satiksmes organizēšanu holandieši sapratuši, ka nevar cilvēkiem likt pārvietoties kvartālos ar 90 grādu pagriezieniem, ka kustībai jābūt dabīgai. Viņi vēro, kā krustojumus šķērso gājēji vai riteņbraucēji, lai saprastu, kas veidots nepareizi. Viņi ceļu infrastruktūru veido, lai cilvēkiem ērti, nevis – lai tā atbilst kaut kādam pašu izdomātam standartam. Nevar būt mehāniska pieeja cilvēkam, kas ir bioloģiska būtne, kura ļoti lielā mērā darbojas instinktu vadīta, pēc sajūtām, emocijām.

Kā pozitīvas pārmaiņas panākt pie mums?

Infrastruktūras izveidi jābrauc mācīties pie labākajiem. Protams, daudz jaunu un interesantu risinājumu ir Vācijā, Francijā, Itālijā, Spānijā, ASV, taču arī viņi mācās vispirms jau no holandiešiem un dāņiem. Tāpēc ir doma, ka Latvijas Riteņbraucēju apvienība nākamajā gadā varētu noorganizēt ekspertu, pilsētvides profesionāļu mērķtiecīgu braucienu uz Nīderlandi, lai tur tiktos tieši ar tiem ekspertiem, kuru zināšanas mūsējiem būtu visnoderīgākās. Esmu runājis ar dāņiem, holandiešiem, arī zviedriem, viņi ir gatavi dalīties pieredzē.

Visu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas, 21.jūnija, numurā!