Pārmaiņas visai spēcīgi skārušas nodarbinātības jomu, un pēdējā laikā aizvien biežāk izskan apgalvojumi, ka darba tirgū noteikumus vairs nediktē darba devēji, kā tas Latvijā bija ierasts gadiem, bet gan darba ņēmēji. Tāpat arī aizvien uzstājīgāk skan uzņēmēju balsis, kas apgalvo, ka strādājošo katastrofāli trūkst. Piebalso arī ekonomikas un finanšu eksperti, kuri savukārt uzsver – ir beigušies tie laiki, kad uzņēmumi biznesa modeli varēja balstīt uz zemām algām. Šīs pārmaiņas jau aktualizējušas diskusijas gan par viesstrādnieku – plašākajā šī jēdziena nozīmē – piesaisti, gan par nepieciešamību Latvijai starptautiski konkurēt par erudītiem, profesionāliem cilvēkiem, gan arī par jēgpilniem, praktiskiem reemigrācijas atbalsta pasākumiem tiem ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem, kuri tiešām grib atgriezties mūsu valstī, jo ir skaidrs, ka tā diasporas daļa, kura pārcelšanos uz Latviju tuvākajā laikā neplāno, ar reklāmiskām kampaņām nebūs atvilināma uz etnisko dzimteni.
Vēl viens pārmaiņu process, kurš vērojams šajā gadā, ir aizvien plašāka e-pakalpojumu un moderno tehnoloģiju ienākšana mūsu ikdienā, kas ir saistīts gan ar tehnoloģiju attīstību globālā mērogā, gan ar iepriekš minēto strādājošo trūkumu. Mēs jau esam pieraduši pie pašapkalpošanās kasēm veikalos, reģistrēšanās aviolidojumiem e-vidē un rēķinu apmaksas internetbankā. Šodien ar interneta lietošanu saistītas sarunas risina visas paaudzes – no pirmsskolas vecuma mazuļiem līdz senioriem vecumā "85 plus".
Ir arī konkrētas nozares, kas šogad piedzīvojušas būtiskus satricinājumus. Spilgtākais piemērs te ir banku sektors, kas vēl pērnā gada nogalē dzīvoja visai rāmi, bet šā gada sākumā piedzīvoja vairākus trillera cienīgus notikumus. Pārmaiņas tautsaimniecībā šogad radījusi arī nodokļu reforma.
Tāpēc var gadīties, ka pēc gada diviem par 2018. gadu runāsim kā par lūzuma punktu Latvijas ekonomikā. Kurp vedīs pārmaiņu ceļš, to rādīs laiks