Stratēģija XXI gadsimtam

Stratēģijā, kas ir viens no fundamentālākajiem dokumentiem, uz kuru balstās visa ASV starptautiskā politika, Krievija un Ķīna tika nodēvētas par «revizionistiskām lielvarām», kuras cenšas mainīt esošo status quo, kaitējot amerikāņu vērtībām, interesēm, ietekmei un labklājībai. Par galveno eksistenciālo draudu ASV pastāvēšanai savukārt tika nodēvēts Krievijas kodolarsenāls. Konkurentu otrajā līgā atrodas Irāna, Ziemeļkoreja un islāma terorisms. Visiem minētajiem, protams, tiek solīta aktīva pretdarbība un runāšana "no spēka pozīcijām".

Uzreiz jānorāda, ka stratēģijā paustie secinājumi nav unikāli. Pat vispārliecinātākie rietumu globālisma versijas aizstāvji jau labu laiku vairs nevar noliegt, ka tā dēvētais Pax Americana jeb vienpolārā pasaules kārtība ASV virsvadībā ir beidzis pastāvēt, tā īsti pat neizveidojies. Jaunu ģeopolitisko spēka centru parādīšanās (vai atgriešanās – atkarībā no traktējuma) dēļ globālā pasaules kārtība īsā laikā ir kļuvusi daudzpolāra de facto, bet galvenās nemiera cēlājas, kurām nav ne mazākās vēlēšanās arī turpmāk pieņemt vienpolāru pasaules kārtību, ir Krievija un Ķīna. Protams, šeit pastāv dažādas nianses, tomēr kopējais vektors ir nepārprotams.

Šādā situācijā ASV izvēles iespējas objektīvi ir ierobežotas ar trim variantiem – brīvprātīgi pieņemt tikai viena no globālajiem spēka centriem statusu, uz laiku atkāpties, lai sakopotu spēkus un sagatavotos jaunam iespējamās uzvaras gājienam, vai arī iet uz visu banku, tajā skaitā riskējot pat ar kodolkara draudiem. Vēstures gaitā šādi gadījumi ir bijuši jau daudzkārt, protams, mazākos mērogos un bez kodolieročiem, un katram no variantiem var atrast gan veiksmīgus, gan neveiksmīgus piemērus.

Lai arī Tramps sākotnēji bija acīm redzams otrā varianta piekritējs, paralēli cerot iedzīt ķīli Krievijas un Ķīnas vairāk nekā draudzīgajās attiecības, stratēģija un paša Trampa pēdējie paziņojumi uzskatāmi liecina, ka virsroku ir guvuši stingrās līnijas piekritēji. Cerības atjaunot pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades varenību Vašingtonai gan ir vairāk nekā iluzoras, tomēr ASV darīs visu iespējamo, gan lai vairāk neatdotu ne pēdu esošo ģeopolitisko iekarojumu, gan lai pie izdevības paplašinātu tos. Tā, protams, ir laba ziņa Latvijai un vispār Austrumeiropai, gan ar piebildi, ka kādam par šo stratēģiju nāksies arī maksāt, bet ASV pēdējā laikā piemīt īpašība pāradresēt izdevumus aizstāvamajiem.