Spriedzi palielina informācijas trūkums

Tas, ka liela daļa sabiedrības šobrīd īpaši kategoriski pieprasa no politiķiem ātru, kvalitatīvu un iedarbīgu rīcību un kritizē par daudziem diemžēl steigā pieņemtajiem lēmumiem un veiktajām darbībām, ir pilsoņu demokrātiskās tiesības. Un šajā situācijā tomēr ir bērnišķīgi no politiķu puses būt aizvainotiem un dažreiz pat nedaudz lecīgiem, paužot, ka pārmetumi nav pamatoti.

Spriedzi starp sabiedrību un politiķiem pastiprina arī faktors, ka diemžēl pagaidām pārāk maz dzirdamas labās ziņas par valdības īstenoto atbalsta pasākumu rezultātiem. Vairāk tomēr apkārt cirkulē negācijas un aizvainojums gan no tiem, kuriem palīdzība atteikta vispār, gan no tiem, kuri saņemto atbalstu uzskata par necilvēcīgi niecīgu. 

Manuprāt, viens no galvenajiem sabiedrības un politiķu attiecību spriedzes pieauguma iemesliem ir ne tik daudz ekonomisko grūtību apjoma pieaugums gan finansiāli, gan skaitliski sabiedrībā, cik valdošās koalīcijas augstprātīgais viedoklis par savas rīcības neapstrīdamo pareizumu. Un situāciju tikai vēl vairāk pasliktina atsevišķu koalīcijas dalībnieku attieksme pret citādi domājošajiem teju par jebkuru jautājumu – ne tikai ekonomikas jomā –, jebkurus oponentus pie katras izdevības nemitīgi apsaukājot par oligarhu līdzskrējējiem, vecās (viņuprāt, absolūti sliktās) sistēmas atbalstītājiem un tamlīdzīgi.

Pie varas esošajiem politiķiem tomēr nevajadzētu aizmirst, ka liela daļa pašreizējo varas partiju un politiķu tādā vai savādākā politiskajā krāsojumā un kombinācijā bijuši pie varas vismaz 20 gadu, tajā skaitā arī dažs labs it kā jauna politiskā spēka pārstāvis. Tādēļ politiķiem tomēr vajadzētu piebremzēt savu patosa pārpildīto retoriku un "lēnprātīgi nolaisties atpakaļ uz zemes", lai kādā brīdī nesanāk tikpat neveiksmīgs lidojums kā nesen pazudušajam dronam.

Tas, ko šobrīd veselīgi domājošā sabiedrības daļa sagaida no politiķiem, nav nekāds ekonomikas fenomens, ka tieši Latvija atšķirībā no pārējās krīzē grimstošās pasaules tagad bez finansiālām sāpēm pārcietīs ekonomikas kolapsu. Sabiedrība sagaida godīgus, atklātus un precīzi izskaidrotus lēmumus un darbus. Patlaban īpaši iztrūkst tieši atklātas sarunas ar cilvēkiem, un ne jau pārblīvētais preses konferenču grafiks un daudzie patosa pārpildītie ieraksti sociālajos tīklos sekmē atklātības sajūtu. Esam gājuši cauri daudzām krīzēm, un ikvienā no tām lielākās negācijas radīja tieši informācijas un skaidrojuma trūkums. Vai tiešām politiķi jau atkal kāps uz tā paša grābekļa?